Pārsteidzošie kāposti
Angļu zinātnieki pierādījuši, ka piena dziedzeru un olnīcu vēža attīstības iespējamība krasi samazinās, uzturā regulāri lietojot kāpostus. Šis dārzenis satur specifisku vielu – indolu, kas maina sievietes hormonālo fonu un aizsargā šūnas no to pāraugšanas ļaundabīgajās. Tāpēc visām sievietēm ļoti ieteicams iekļaut kāpostus ikdienas ēdienkartē, no plašās kāpostu saimes izvēloties jebkurus: galviņkāpostus, brokoļus, Briseles vai ziedkāpostus.
Galvenais – uzturā tie jālieto svaigā veidā. Šī prasība pamatota ar to, ka termiskās apstrādes gaitā minētās vielas noārdās. Tas pats notiek, ja pagatavotu ēdienu ilgstoši uzglabā. Ja neatliek laika dažādu salātu un citu ēdienu gatavošanai, var vienkārši a–ēst dažas svaigas kāpostlapas – arī ar to pietiks, lai organisms saņemtu tam tik svarīgās vielas.
Draudzīgā ģimenīte
Kālis, rācenis un redīss ir kāpostu radinieki. Arī tajos ir pretvēža vielas, taču ne tik lielā daudzumā. Taču arī tiem regulāri vajadzētu būt galdā – svaigā veidā, protams.
Aziātu noslēpums
Aziātiem ir savs “firmas noslēpums”. Onkologiem vispārzināms ir fakts, ka japānietes un ķīnietes reti kad saslimst ar piena dziedzeru vēzi. Iesākumā uzskatīja, ka tas saistīts ar viņu organisma ģenētiskām īpatnībām, taču noskaidrojās, ka tam nav nekādas saistības ar iedzimtību. Atminējums bija – specifiskā diēta, precīzāk – soja, kas ir ļoti populāra visās Āzijas tautu virtuvēs. Soja satur vielas, kas neļauj šūnām pāraugt ļaundabīgajās. Visvairāk šo vielu ir sojas biezpienā – tofu. Katru dienu ieteicams apēst 50–70 g tofu. Citus sojas produktus ēdienkartē var iekļaut retāk – 2–3 reizes nedēļā. Saprotams, ka tai nav jābūt ģenētiski modificētai sojai.
Lasi arī: 5 lietas, kas paaugstina risku saslimt ar krūts vēzi. Tu noteikti par to pat nenojauti!
Veselīgais alkohols
Pēdējā laikā tiek gūti arvien jauni apliecinājumi tam, ka pretvēža efekts piemīt arī sarkanvīnam. Tas satur ļoti daudz dabisko antioksidantu – vielu, kas aizsargā šūnas no novecošanās un mutācijas. Turklāt visvairāk šo vielu ir vīnā, kas nav vecāks par gadu.
Ķiploki imunitātei
Par pašu spēcīgāko augu valsts imūnstimulatoru tiek uzskatīts ķiploks. Tas paaugstina organisma aizsargspējas, liek tam strādāt ar pilnu jaudu. Tas izskaidrojams ar to, ka ļaundabīgo šūnu veidošanās mūsu organismā notiek nepārtraukti, taču imūnsistēma tās ātri atpazīst un iznīcina.
Taču, ja šī noregulētā, ģenētiski ieprogrammētā sistēma nenostrādā, saslimšanas iespējamība būtiski palielinās. Tāpēc speciālisti aicina visus sekot Vidusjūras reģiona valstu iedzīvotāju piemēram, kuri dienā apēd vairākas ēdieniem pievienotas ķiploka daiviņas un kuru vidū onkoloģiskā saslimšana novērojama daudz retāk.
Visā šajā uztura sistēmā svarīgs ir nevis apēstais daudzums, bet gan regularitāte. Piemēram, speciālisti iesaka pēc katrām brokastīm uzgrauzt burkānu.