Pētījumu kompānijas “Norstat Latvija“ un sabiedrisko attiecību aģentūras “Repute“ veiktajā aptaujā* par līderiem Latvijā atklājies, ka katrs ceturtais respondents vīriešus uzskata par labākiem līderiem, jo viņi veiksmīgāk var uzņemties atbildību un pārliecināt apkārtējos. Tam piekrīt arī sociālais antropologs Roberts Ķīlis, kurš novērojis, ka Latvijas sabiedrība līderos joprojām vairāk vēlas redzēt vīrišķību, dominanci un varu.
Vēl 35% veiktajā aptaujā norāda, ka līderi vīrieši biežāk līdz galam izdarīs darbus, kuri sākotnēji šķiet bezcerīgi. Tikmēr 28% respondentu saredz sieviešu līderu pozitīvos aspektus situācijās, ja jāpieņem nepopulāri lēmumi un jāmotivē apkārtējie.
“Lai arī Latvijā ir daudz sieviešu vadošos amatos, mūsu sabiedrībā dominē pieprasījums pēc vadītājiem vīriešiem. Šāda tendence skaidrojama ar iesakņojušos uzskatu, ka līderi raksturo sasniegtie rezultāti, savukārt rezultāti tiek asociēti ar maskulīnām īpašībām. Te gan ir būtiski papildināt, ka no līderiem kopumā tiek sagaidītas pārcilvēciskas īpašības, piemēram, ka līderim ir jāpiemīt “ekstra aurai”. Līderu vārdos un rīcībā ir jābūt kam tādam, kas nav citiem. Tādam, kas pārsteidz, iedvesmo, ir virs “normālā”. Tieši šīs augstās ekspektācijas ir par iemeslu tam, kāpēc nereti sabiedrība savos līderos viļas, jo arī līderi var kļūdīties, kas ne vienmēr tiek piedots,” stāsta sociālais antropologs Roberts Ķīlis.
Raksturojot, kādam minimālajam īpašību kopumam ir jābūt šodienas līderim, Roberts Ķīlis norāda uz spēju uzticēties citiem un spēju sadarboties: “Pārāk liela vēlēšanās visu kontrolēt nav laba lieta nevienā jomā. Ir jāmēģina deleģēt un uzticēties, jo drosme deleģēt ir viena no absolūti nepieciešamajām īpašībām cilvēkam, kurš vēlas būt sekmīgs līderis. Tas nozīmē arī uzņemties zināmu risku par neizdošanos, tolerēt izgāšanos. Tāpat līderim ir jāprot motivēt apkārtējos uz sadarbību. Ja tas nenotiek, pastāv risks, ka resursi tiek patērēti paralēliem procesiem, turklāt kolēģi viens no otra nemācās. Sēdēšana katram uz sava krēsla diemžēl ir Latvijas problēma.”
Tas, kā mainās sabiedrības gaidas attiecībā uz līderiem un, kādi līderi Latvijai ir vajadzīgi, ir rosinājis aizsākt jaunu diskusiju ciklu “Līderu gēnu meklējot!”. Tā idejas autore, sabiedrisko attiecību aģentūras “Repute” vadītāja Iveta Dzērve uzskata, ka līderības nozīme Latvijas sabiedrībā piedzīvo nemitīgus pārmaiņu procesus par spīti tam, ka virskārtā dominē iesīkstējuši stereotipi par līderi un varu, līderi un maskulīno īpašību kopumu.
Stāsta Iveta Dzērve: “Ikviens zīmols un organizācija iegūst no pārliecinoša vadītāja, kurš apzinās un saprot, ka līderu tipi mēdz būt ļoti dažādi. Izteikta varas vertikāle nederēs vienam, savukārt horizontāla pieeja darbam ļoti iespējams nederēs citam. Jebkurā gadījumā veiksmīgs līderis ir tas, kurš apzinās, ka viena no vērtīgākajām valūtām ir spēja saprast savu komandu un apkārtējos cilvēkus. Līdz ko vadītājs saredz savas komandas potenciālu un zina, kā to ievirzīt, tā ir daļa no uzvaras, un tā ir spēcīga līderības pazīme.”
Par godu diskusiju cikla “Līdera gēnu meklējot!” pirmajai sesijai ir izdots arī speciālizdevums, žurnāls “LĪDERIS”, kas rosina domāt un diskutēt par līderību. Tajā savu viedokli pauduši tādi savas jomas eksperti kā Roberts Ķīlis, Juris Žagars, Katrīna Ošleja, Arnis Kaktiņš, Lotte Tisenkopfa-Iltnere u.c. Vairāk informācijas: https://ej.uz/qgky
*Pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” pēc “Repute” pasūtījuma veiktajā reprezentatīvajā iedzīvotāju aptaujā šī gada martā piedalījās 1000 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 – 74 gadiem.