Agita un Edmunds Ciņi saimnieko Raunas ceplī – vietā, kur kolhozu laikos bija keramikas cehs, bet vēl senākā pagātnē ceplis piederējis Raunas muižai. Vēl joprojām tur tiek darināti skaisti māla trauki, un viesi, kas iegriežas, ar lielu sajūsmu novērtē sakopto teritoriju un plašo ainavisko skatu pāri Vidzemes pakalniem.
Lasi arī: Izvēlies sveci un uzzini, kā tev šobrīd pietrūkst!
Sākums nebija viegls
Vietā, kur savulaik saimniekoja kolhozs, atkritumu netrūka, un par ainavas skaistumu tālaika darboņiem bija maza bēda.
Agita un Edmunds Raunas cepli iegādājās 90. gadu sākumā. Pareizāk gan būtu teikt, ka Agitas tēvs, kurš savulaik strādāja keramikas cehā, kolhozam putot, iegādājās cepli, lai turpinātu keramikas biznesu. Pamazām arī Agitas vīrs Edmunds tajā tika iesaistīts.
Lai vecais ķieģeļu ceplis nesabruktu, vajadzēja ķerties pie ēkas saglābšanas un, sakārtojot ēku, – pie ainavas veidošanas. “Viss ir noticis ļoti organiski un secīgi, bez milzīgas plānošanas. Mums ir vīzija, un tad pakāpeniski to lēnām realizējam,” skaidro Edmunds.
Lasi arī: 4 ieteikumi, kas uzlabos jūsu dzīvi!
Trīs dīķi un ezers
Dārza veidošana sākās ar lielo bedri, ko saimnieki bija nolēmuši pārvērst par skaistu dīķi. Ar buldozeru sastūma valni, lai dīķī turētos ūdens. Apkārtējie, redzot šādas izdarības, bijuši šaubu pilni, jo neviens nav ticējis, ka kalna galā krāsies ūdens. Taču saimnieks nav šaubījies. Vieta bija pateicīga kaskādes dīķu veidošanai. Kad augšējais dīķis bija gatavs, tika nolemts ķerties pie nākamajiem un arī tos savest kārtībā, jo pāris reižu gadā dīķus tīrīt ar krūmgriezi saimniekam jau bija apnicis. Taču darbiņš nebija no vieglākajiem, vajadzēja līdzināt reljefu, izcirst kokus un krūmus. Kārtīgi tika iztīrītas dīķu vietas un uztaisīti dambji. Sakārtojot dīķu sistēmu, pavēries gleznais skats ar dīķiem trijos līmeņos un ezeru lejā.
Lasi arī: Jūs nožēlosiet, ja jūs izšķirsieties ar šīm Zodiaka zīmēm!
Dīķa tīrība
Jebkura ūdentilpe ar laiku sāk aizaugt. Lai risinātu problēmu, zemākajos dīķos saimnieki domā par amūru ielaišanu. “Augšējā dīķī amūrus laist negribam, jo tie noēdīs arī ūdensrozes. To mēs ravējam. Visiem, kas grib peldēties, lūdzam piecas minūtes veltīt nezāļu izraušanai – izraut vismaz klēpi un iznest krastā. Bet, kad dīķa krasti aizaug spēcīgāk, sarīkojam talku. Veco zirga grābekli garā dīselē pievieno traktoriņam un atmuguriski iestumj dīķī. Paraujot aiz striķa, grābekli nolaiž lejā, un smuki visu apaugumu velkam laukā. Pēc tam ūdenszāles tiek salādētas piekabē un novestas nost. Vienīgā problēma ir vēži, jo arī tie tiek izvilkti krastā. Bērni tos salasa un salaiž atpakaļ dīķī,” stāsta saimnieks.
Turpini lasīt nākošajā lapā…