Nav beznosacījumu mīlestības pret partneri
Negaidījāt? Taču nevajag aizmirst: partneris nav bērns, bet gan pieaudzis cilvēks, ar kuru esat nolēmusi / nolēmis saistīt savu dzīvi. Taču – viss mainās, un nav nekādas garantijas, ka viņu mīlēsiet katru dienu. Vai arī – viņš jūs.
Tas var nākt kā šoks: vai tad laulība nav tieši par mīlestību un mīlestības dēļ? Taču – nekā, nevienam pārim nav garantēta nemainīga mīlestība mūža garumā. Nevienam neviens nav jāmīl tāpat vien, ne par ko. Nāksies papūlēties, it īpaši, kad laulībā būs pavadīti pieci, desmit, 15 gadi…
Pirmie divi gadi pēc bērna piedzimšanas – visgrūtākie
Pat tad, ja vienmēr esat sapņojuši par lielu un laimīgu ģimeni, vērts ņemt vērā, ka līdz ar bērna piedzimšanu jāaizmirst vecie attiecību modeļi, sadzīve un konfliktu risināšanas paņēmieni. Jums trūks miega, hormoni ik pa laikam juks prātā, mainīsies ķermenis un pati domāšana.
Galvenais, neļaujiet, lai šis periods kļūst par paraugu nākotnei. Nekrājiet aizvainojumus un dusmas, trenējiet pacietību, atgādiniet sev, ka iemīlējāties tieši šajā cilvēkā un izvēlējāties viņu.
Vieglāk pateikt, nekā izdarīt, taču – sarunājieties, nepārtrauciet sarunāties, un, ja nepieciešams, meklējiet palīdzību, lai pārciestu šo periodu bez pārmērīgiem zaudējumiem un nesākot otru ienīst.
Nē, sekss vienmēr nebūs fokusā
Piedodiet, jaunieši, nevēlos jūs apbēdināt, bet – lai kā jums patiktu sekss, ilgtermiņa attiecībās noteikti pienāks brīdis, kad jūsu libido iestāsies šķēres.
Ja esat tā puse, kuras vēlme šobrīd noplakusi, nespiediet sevi mīlēties, bet vismaz pamēģiniet stimulēt savu seksuālo vēlmi. Atcerieties, kas jūs visvieglāk iekvēlina, un izmēģiniet to – varbūt erotisks romāns? Romantiska filma? Erotiskās spēles?
Ja esat gribošākā puse, nemēģiniet spiest uz partnera / -es vainas izjūtu, tas tikai vēl vairāk iedragās attiecības. Piedāvājiet intimitāti, siltumu attiecībās, centieties savu partneri atkausēt. Laiskošanās gultā, skūpstīšanās, filmu vakari vienam otra azotē, sirsnīgas sarunas, romantiskas pastaigas – tas būs patīkami, pat ja nenovedīs ne pie kā vairāk.
Patīkami sīkumi ik dienu – universāla recepte
Runa nav tikai par tīru māju, ziediem, atgriežoties no darba, un regulāru seksu – kaut arī, protams, arī par to. Patīkami sīkumi – tas nozīmē uzrunāt mīļoto mīļvārdiņā, kurš viņu atkausē, nopirkt sievas / vīra mīļākos cepumiņus, teikt: “Cik jauki, ka esi mājās!” un citi sīki, patīkami uzmanības apliecinājumi. Jūs taču zināt, kas jūsu otrajai pusītei patīk! Un, ja nezināt, noskaidrojiet!
Nekad nekļūstiet par to, kurš nav gatavs strādāt ar attiecībām
Skarbā patiesība ir, lūk, kāda: viens var no ādas līst ārā, kaut vai apmeklēt psihoterapeitu, viņš vienatnē nevarēs salabot to, kas neideālā laulībā (vai tad citādas vispār pastāv?) salauzts.
Laulībās, kuras izjūk, kā likums ir viena puse, kura pūlējusies, bet otra – rāmi spļāvusi griestos. Varbūt viņiem nekas nav mācīts par atbildību? Varbūt viņiem šī ģimene vienkārši bija vienaldzīga? Lai nu kā, ja viena puse padodas, tad ir gandrīz droši, ka ģimene izjuks.
Turklāt lūk, vēl viens nepatīkams fakts: dažreiz nāksies pagaidīt, kamēr “atpalicējs” jūs panāk. Dodiet laiku, neuzbrūciet, bet esiet godīgi: ja jums grūti, atzīsiet to, ja jums šķiet, ka otrai pusei jūsu attiecības vienaldzīgas – pasakiet to, bet nepārmetiet. Reizēm jūs ieliksiet attiecībās vairāk darba, reizēm – otra puse, taču svarīgi, lai kopumā ieguldījums būtu aptuveni vienāds.
Nekad nestrīdieties, kurš iegulda vairāk
Lai ar ko jūs nodarbotos, lai cik jums arī šķistu grūti, atcerieties: otra puse tāpat dara savu darbu, kuru jūs vienkārši nespējat pamanīt. Pat nesāciet šo strīdu. Tajā nav ne balvas, ne uzvarētāja, tikai jūsu abu zaudējums.
Var un vajag dalīt pienākumus, var un vajag palīdzēt otram viņa darbos, var un vajag novērtēt otra padarīto. Un – pateikt paldies. Tas sasilda.
Avots:
