Kad kāds garāmgājējs nofotografēja viņas darbus un publicēja sociālajos tīklos, cilvēki ātri vien sāka ziedot ne tikai ēdienu, bet arī palīdzēja ar zīmēšanas piederumiem.
Mākslas galerijas darbinieks Koko Torre (Coco Torre) uzzināja par šo sievieti no kāda drauga un izdomāja lielisku veidu, kā viņai palīdzēt. Pēc dažām nedēļām viņš atrada Džalani sēžam uz trotuāra Manilas ielās, turklāt todien viņai bija dzimšanas diena.
Viņš sāka stāstīt par savu ideju izstādīt šos darbus viņa mākslas galerijā, un, lai arī sākumā Džalani bija skeptiski noskaņota, viņa piekrita.
Koko nekavējoties par to paziņoja sociālajos tīklos, un uz izstādi ar nosaukumu “Trotuāra sapņi” ieradās simtiem cilvēku. Visi 40 izstādes eksponāti tika pārdoti dažu stundu laikā.
Visi pārdošanas ieņēmumi tika nodoti Džalani, lai viņa varētu sākt jaunu dzīvi. Viņa pastāstīja, ka vēlas atgriezties savā dzimtajā pilsētā Filipīnu centrālajā daļā. Viņa turpina zīmēt un vēlas sev nodrošināt dzīvesvietu, kamēr vēl nav par vēlu, jo tad viņa varēs turpināt iesākto un arī pabeigt skolu.
