Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) šodien, 29.septembrī, starptautiskajā pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienā vērš uzmanību uz izniekoto pārtiku (pārtikas pārpalikumiem) un tās radītajām sekām, atgādinot, ka tas nav tikai ekonomisks zaudējums maciņam, bet arī rada ietekmi uz vidi un klimatu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja 2019.gadā 29.septembri noteica par Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu, aicinot rīkoties valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un citiem privātā sektora pārstāvjiem, un pilsoniskajai sabiedrībai, lai stiprinātu centienus samazināt izaudzētās un saražotās pārtikas apjomu, kas netiek izmantota uzturā.
VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš: “Pārtikas izšķērdēšana lielākoties ir cilvēku lēmumu un rīcības rezultāts. Tāpēc pārtikas pārprodukcija un izmešana atkritumos ir vērtējama no ētiskas rīcības skatu punkta un no atbildības par globālajām problēmām. Pārtikas atkritumu mazināšana ir svarīga saistībā ar vides ilgtspēju un pārtikas nodrošinājumu. Izniekotai pārtikai ir arī sociāla ietekme, piemēram, pārtikas audzēšanā, pārstrādē, ražošanā, transportēšanā un tirdzniecībā iesaistītā darbaspēka resursa nelietderīgu izmantošanu. Ja pārtika tiek izmesta atkritumos, tās audzēšanai un ražošanai nevajadzīgi tiek izšķērdēti dabas resursi, apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un izniekota no dabas resursiem iegūtā enerģija.”
Veiktie pētījumi norāda uz būtisku problēmu – viena trešā daļa no pasaulē saražotās pārtikas – apmēram 1,3 miljardi t gadā – tiek izmesta atkritumos, kas veido aptuveni 30% no saražoto produktu daudzuma*, ar ko varētu pabarot 3 miljardus cilvēku. Arī Latvijā iedzīvotāji maz pievērš uzmanību tam, cik daudz pārtikas atkritumus izmet ikdienā, taču tai pašā laikā izturas samērā atbildīgi pret pārtiku, liecina Biedrības “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” eksperte Dr.geo. in env.sc. Ināra Teibes veiktais pētījums.
Datu vākšana par pārtikas atkritumu un pārpalikumu apjomiem Latvijā sākta 2020.gadā pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu vienu reizi vismaz četros gados, veikt mērījumus pārtikas atkritumu un pārpalikumu apjomu noteikšanai katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā – primārajā ražošanā, pārstrādē un ražošanā, mazumtirdzniecībā un cita veida izplatīšanā, sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās.
