“Ķirbjaugu attīstība šogad ir diezgan normāla,” secina zaļās dārzkopības entuziaste Sarma Zarčinska, kurai dārzs atrodas Rīgas tuvumā.
Savu ķirbju lauku dārzniece pat šīsvasaras karstumā nav laistījusi ne reizi. Viņa ķirbjus stāda ielabotā augsnē uz līdzena, uzarta lauka. Augi ir labi izsauļoti, lapas nosedz augsni, un mazāk izgaro mitrums.
Lasi arī: 10 veidi, kā patiesi satikties, nesalaužot sev sirdi
Ķirbjiem labas ražas iegūst krautās kaudzēs, taču tās sausumā bagātīgi jālaista.
Prakse pierādījusi, ka uz komposta kaudzes ķirbi nevajag stādīt. Ja barība ir pārbagātībā, raža nemaz neveidojas tik liela.
Ķirbju saknes ūdens un barības meklējumos spēj ietiekties pat 1,5 m dziļi.
Vieglās smilšainās augsnēs augi jālaista vairāk.
Kad ķirbis sācis stīgot un tam aizmetušies auglīši, stīgas nedrīkst cilāt. Apravē tikai vidu starp tām. Pie katra ķirbīša veidojas saknītes, kas palīdz uzņemt mitrumu un augt.
Ja aizmetušies un jau sākuši briest vairāki ķirbīši, bet stīga strauji turpina stiepties garumā, to var uzliekt uz augšu. Stīgas nevajag nogriezt, jo tā nolaiž ķirbim asinis. Eksperimenta dēļ var pamēģināt nogriezt kādu stīgu pēc lietus – tajā būs milzīgs ūdens krājums.
Šogad ķirbji aizmetas gausi, ir daudz tukšo ziedu. Viens no iemesliem – uz ķir-bjiem iet maz kukaiņu, bišu. Tukšos ziedus norauj. Dzeltenās ziedlapiņas ir gardas salātos vai ceptas (apviļātas olā un miltos). Norauto ziedu viducīšus ar putekšņiem parīvē gar ziedu, kam apakšā redzams ķirbītis. To var darīt ar vairākiem ziediem.
Kādu tukšo (vīrišķo) ziedu pat atstāj pilnā (sievišķā) zieda iekšpusē, lai apputeksnēšanās drošāka.
Nekādus papildmēslojumus savā dārzā Sarma nelieto. Augsnē tiek iestrādāts tikai tas, kas aug uz lauka, piemēram, bagātīgi ļauj augt un sēties (var papildus iesēt) kliņģerītēm, samtenēm, tabakai, mārdadzim, dillēm. Augus, kas sāk traucēt, kopā ar nezālēm izrauj un atstāj uz lauka. Rudenī izrauj visu, sasmalcina un iear augsnē. To, ka augiem ar šo papildbarību ir gana, liecina arī augsnes analīzes. Taču šāda metode darbojas arī tāpēc, ka pati dārza augsne ir auglīgs smilšmāls.
Lasi arī: Virši – nerviem, lucerna – pret augstu holesterīnu. Iesaka Tereško
Ar augiem, kas tajā aug, augsne tiek gan mēslota, gan atveseļota.
Nezāles vai augu atliekas, kas izrautas puķudobēs – nātres un citas –, liek kompostā. Lai komposts straujāk sadalītos un būtu kvalitatīvāks, tajā ielej biokompostētāju.
Vecā komposta kaudzē, kuru grūti pārkraut, ar stieni vai mietu izdur pēc iespējas dziļākus caurumus un ielej kompostētāju.
Kompostēšanos veicina arī ūdenī izšķīdināts maizes raugs un kvass.
Avots:
