Uzsākts Aizsardzības ministrijas organizētās sarunu procedūras par 4×4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi otrais posms, kurā pirmajā kārtā izvēlētie pretendenti iesnieguši detalizētu piedāvājumu un piedāvāto transportlīdzekļu paraugus testu veikšanai, lai izvērtētu to atbilstību Nacionālo bruņoto spēku operacionālajām prasībām.
Aizsardzības ministrijas iepirkuma komisija dalībai sarunu procedūras otrajā posmā uzaicināja sešus komersantus. Noslēdzoties piedāvājumu iesniegšanas termiņam, saņemts četru pretendentu piedāvājums: “Oy Sisu Auto” (Somija) – “GTP 4×4’, “AM General” (ASV) – “HUMWEE”, “Paramount Group” (Dienvidāfrika) – “Marauder LAV” un “Otokar” (Turcija) – “Cobra”.
Saskaņā ar sarunu procedūras noteikumiem visiem pretendentiem testēšanai jānodod savi piedāvātie transportlīdzekļi, kuri šobrīd jau nogādāti Latvijā. Paredzēts, ka transportlīdzekļu testēšanas aktīvā fāze norisināsies no 14. līdz 18. maijam.
Paralēli testēšanai sarunu procedūras iepirkuma komisija veiks arī iesniegto piedāvājumu detalizētu vērtēšanu. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas paredzēts organizēt sarunas ar katru no pretendentiem.
Jau ziņots, ka šī gada februārī noslēdzās sarunu procedūras pirmais posms. Dalībai sarunu procedūrā pieteicās 12 pretendenti, no kuriem otrajā kārtā tika izvirzīti seši komersanti – “Paramount Group”, piegādātāju apvienību “Israel Aerospace Industries Ltd) un AS “UPB”, “Otokar”, “Oy Sisu Auto”, “AM General” un “Oshkosh Defence”.
Saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu sarunu procedūra tiek organizēta divos posmos.
Augstas mobilitātes bruņotu pilnpiedziņas 4×4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegāde ļaus būtiski uzlabot Nacionālo bruņoto spēku mobilitātes spējas. Taktiskā mobilitāte ir kritisks vienību kaujas gatavības rādītājs, un nespēja nodrošināt vienības ar transporta platformām ierobežo Nacionālo bruņoto spēku spējas veikt tiem noteiktos uzdevumus.
Tāpat transportlīdzekļi nepieciešami, lai īstenotu ar artilēriju, pretgaisa aizsardzību un Zemessardzi saistītos attīstības projektus. Transportlīdzeklim jāspēj nodrošināt personāla, kravas transporta, komandvadības vai medicīniskā atbalsta funkciju, kā arī tam jānodrošina bruņu aizsardzība un ieroču uzstādīšana.
Jau ziņots, ka 2018. gada aizsardzības budžeta kopējais apmērs ir 576, 34 miljoni eiro, no kuriem spēju attīstībā plānots investēt 220, 27 miljonus eiro. Spēju attīstības projekti, kam 2018. gadā atvēlēts lielākais finansējums, ir infrastruktūras attīstība, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzības spējas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, kā arī Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstība.
2018.gadā Latvijas aizsardzības budžets pirmo reizi sasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta, izpildot NATO ieteikumu dalībvalstīm atvēlēt vismaz divus procentus aizsardzības izdevumiem.