Pati Veronika nepamanīja, ka kaut ko dara nepareizi. Kliedzieni kļuva par viņas pastāvīgo pavadoni un svarīgu elementu dēla audzināšanā. Viņai šķita, ka tādā veidā viņa varētu noturēt Dināru stingrās grožos. “Es taču viņu nesitu,” sieviete domāja. Līdz kādu dienu viņa deva vaļu vārdiem tieši rotaļu laukumā. Tam tika pievērsta pārāk liela uzmanība.
Dažas mātes aizdomīgi skatījās uz Veroniku, izdzirdot viņas kliedzienus un Dināra raudāšanu. Tad kāda vecāka sieviete piegāja pie mātes un dēla un klusi ierunājās: “Vai nevēlies ar mani pastaigāties, bērns?” Veronika bailīgi paskatījās uz svešinieci, bet neredzēja citu izeju. Viņa paņēma Dināru aiz rokas un devās pēc vecmāmiņas.
“Es tevi nevainoju, mazmeitiņ, bet man nav spēka skatīties uz asaru pilnu zēnu. Pilnīgi velti tu viņu lamā, jo viņš neko sliktu neizdarīja. Brīnišķīgs aktīvs puika. Man arī bija meita un mazdēls. Bet pirms 3 gadiem viņus atņēma autoavārija. Tagad šeit nav neviena Un rūpju ir vairāk nekā pietiekami. Ja vēlies, vari atvest viņu uz manām klavierstundām. Es iemācīšu tik skaistu prasmi,” draudzīgi sacīja nepazīstamā vecmāmiņa.
Kopš tā laika ir pagājuši 5 gadi. Bet Veronika, šķiet, uz visiem laikiem atcerējās vecmāmiņas Jevgēnija gudros vārdus. “Nesodi bērnu. Nekad,” ar sāpēm dvēselē sacīja vecāka gadagājuma sieviete. Viņas balsī bija tik daudz ilgas un skumjas pēc pašas mazdēla, ka tas izkausēja ledu Veronikas sirdī. “Man pat bail iedomāties, ko es darītu šādā situācijā,” domāja sieviete. Vecmāmiņa Jevgēnija bija ļoti laipna un gādīga. Viņa patiešām iemācīja Dināram spēlēt klavieres. Viņa pastāvīgi atkārtoja: “Mēs dzīvojam brīnišķīgi. Lai mūsu bērnus un mazbērnus nekad netraucē tik grūti laiki, kādus esam piedzīvojuši.”
Lasi arī: Vlads Ross pastāstīja, kā pasaule mainīsies 2023. gadā un kam gatavoties
Pirms gada mūžībā aizgāja vecmāmiņa Jevgēnija. Gan Dināram, gan Veronikai tas bija liels trieciens. Viņu radinieki nedalījās tik ciešā saziņā ar nepazīstamu sievieti. Bet mammai un dēlam kāda svarīga sirds daļa palika pie vecmāmiņas Jevgēnijas. Pateicoties tai, Veronika saprata, cik bieži viņa jaunībā kļūdījās. Tagad tas ir tik daudz mainījis.
