5 “varas pozas”, kuras tev būtu jāsāk izmantot savā darbavietā

 

Piecelies

Ja vadi prezentāciju, vienkārši piecelies. Sēdēšana ir pasīva – stāvēšana piesaista uzmanību un “pievelk” cieņu.

Piecelies un pārliecies pār galdu

Tieši tāpāt kā putni sevi padara varenāku, izplešot spārnus, arī tu vari kļūt varenāka, ja aizņemsi vairāk vietas. Lielai daļai sieviešu, it īpaši tām, kuras strādā kopā ar vīriešiem, nav gara auguma priekšrocību, tādēļ vieta ir jāaizņem citos veidos. Sievietes visbiežāk sēžot cenšas aizņemt pēc iespējas mazāk vietas, tomēr, ja vēlies cieņu un varu, tad tev jādara tieši pretējais.

Attēlu rezultāti vaicājumam “women lean over table”

Sēdi, izplešot rokas uz blakus esošā krēsla

Pat ja sēdi, tev sevi ir jāpadara pēc iespējas lielāku. Balstoties pētījumos, šāda pieeja radīs iespaidu par varu.

Lasi vēl: Septiņi iedarbīgākie žesti un pozas, kā savaldzināt vīrieti bez vārdiem

Stāvi varas stājā pat tad, ja neviens to neredz

Ja tev ir ļoti nozīmīga telefona saruna vai arī tu raksti kādu svarīgu e-pastu, tik un tā praktizē varas stāju. Tā tev liks justies spēcīgākai. Plus – stāvēšana ir labāka tavai veselībai nekā sēdēšana.

Iztēlojies, ka esi brīnumsieviete

Stāvēšana ar platām kājām un rokām, kas uzliktas uz gurniem, sākotnēji varētu šķist dīvaina, tomēr šī ir ļoti laba varas stāja.

Attēlu rezultāti vaicājumam “woman hand on hips”

Nav svarīgi, kā tava ķermeņa valoda komunicē ar citiem, ir svarīgi, kā tava ķermeņa valoda komunicē ar tevi: tava ķermeņa valoda maina prātu, prāts maina attieksmi, un attieksme maina iznākumu!”

Avots: levo.com

COMMENTS

  • <cite class="fn">Skolnieciņš</cite>

    Es vienmēr būšu opocījas pusē… Man patīk izgāzt žūlti, jo tā var mēģināt iedarbināt neapzinīga cilvēka cilvēcību da jeb kādā formā… Esmu Skolnieciņš, esmu daiļdirsējs. Es apdirsīšu šīs valsts politiķus… Es gribu redzēt viņu sejas badā, slimibās, agonijā, vārdu sakot, bezcerībā… Es vēlos ostīt latvju elites sapuvušās dvēseles, dzirdēt viņu pirmdzimto raudas, sagaršot latvānijas valstsvīru asaras, sajust savās rokās elites strutu siltumu un lipīgumu… Es nekad nerimšos… Mans naids un manas dusmas ir, bija un būs mūžīgas… Esmu Skolnieciņš…
    Es mācos no visa sliktā… Esmu pedagoģiska dāvana, jo saredzu labo… Tomēr es mācos no visa sliktā… Skolnieciņa pirksti ir kā zirnekļa dunči, tie ir veikli, ātri un precīzi, tie spēj caururbt jeb ko, ja vien vēlas. Mana mēlē ir kā zibens, kā zibens šautras, kas liek dvēselei asiņot, bet dažkārt dziedēt… Manas acis ir nemirstīgi pasaules liecinieki, kuras gan bailēs, gan naidā, gan skaudībā, gan patikā, gan izbrīnā raugās… Manas ausis kā vanagi lido caur cilvēku sirdīm, tās jūt baumas, kas noved pie gara indes… Manas domas kā lapseņu spiets, gaida mirkli, kad dzelt… Manas domas kā skudras ir… To ir daudz, tās ir manas. Viņas, manas domas, man ir mīļas, jo manas ir domas ir mans es, mans Skolnieciņš…
    Ar savām rokām varu mainīt visu, tās ir manas gribas dotas, tās pilda, ko pavēlu es…
    Mans naids būs mūžīgs… Tas dzīvos ilgāk par mani… Šos vārdus var labot neviens, pat es tos atcelt nevaru… Kauliņi ir mesti… Lai notiek, kas notiks…
    © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{

Leave a Comment