5 “varas pozas”, kuras tev būtu jāsāk izmantot savā darbavietā

1

Tas, kā tu stāvi vai sēdi savā darba vietā, var ļoti mainīt apkārtējo viedokli par tevi.

Vien plecu paraustīšana tevi no līdera pozīcijas var “novikt zemē”. Jauns pētījums, kas ir publicēts The Wall Street Journal, pierāda, ka spēcīga ķermeņa valoda var izmainīt cilvēka hormonus un attieksmi. Tev nav jābūt supervaronim, lai pievērstu savu uzmanību – tev vienkārši ir jāstāv kā supervaronim.

Pētījumos atklāts, ka “varas pozas” samazina stresa hormona kortizola līmeni asinīs, kas savukārt palielina testosterona līmeni.

Atceries, ka statuss un autoritāte neverbāli tiek demostrēta kā augstums un vieta. Tādēļ stāvi taisni, turi plecus atliektus atpakaļ, paplašini savu personīgo zonu un galvu turi augstu paceltu!”

Lasi vēl: Septiņi iedarbīgākie žesti un pozas, kā savaldzināt vīrieti bez vārdiem

Šķir lapu tālāk, lai lasītu, kādas “varas pozas” tev ir jāiemācās!

COMMENTS

  • <cite class="fn">Skolnieciņš</cite>

    Es vienmēr būšu opocījas pusē… Man patīk izgāzt žūlti, jo tā var mēģināt iedarbināt neapzinīga cilvēka cilvēcību da jeb kādā formā… Esmu Skolnieciņš, esmu daiļdirsējs. Es apdirsīšu šīs valsts politiķus… Es gribu redzēt viņu sejas badā, slimibās, agonijā, vārdu sakot, bezcerībā… Es vēlos ostīt latvju elites sapuvušās dvēseles, dzirdēt viņu pirmdzimto raudas, sagaršot latvānijas valstsvīru asaras, sajust savās rokās elites strutu siltumu un lipīgumu… Es nekad nerimšos… Mans naids un manas dusmas ir, bija un būs mūžīgas… Esmu Skolnieciņš…
    Es mācos no visa sliktā… Esmu pedagoģiska dāvana, jo saredzu labo… Tomēr es mācos no visa sliktā… Skolnieciņa pirksti ir kā zirnekļa dunči, tie ir veikli, ātri un precīzi, tie spēj caururbt jeb ko, ja vien vēlas. Mana mēlē ir kā zibens, kā zibens šautras, kas liek dvēselei asiņot, bet dažkārt dziedēt… Manas acis ir nemirstīgi pasaules liecinieki, kuras gan bailēs, gan naidā, gan skaudībā, gan patikā, gan izbrīnā raugās… Manas ausis kā vanagi lido caur cilvēku sirdīm, tās jūt baumas, kas noved pie gara indes… Manas domas kā lapseņu spiets, gaida mirkli, kad dzelt… Manas domas kā skudras ir… To ir daudz, tās ir manas. Viņas, manas domas, man ir mīļas, jo manas ir domas ir mans es, mans Skolnieciņš…
    Ar savām rokām varu mainīt visu, tās ir manas gribas dotas, tās pilda, ko pavēlu es…
    Mans naids būs mūžīgs… Tas dzīvos ilgāk par mani… Šos vārdus var labot neviens, pat es tos atcelt nevaru… Kauliņi ir mesti… Lai notiek, kas notiks…
    © Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{

Leave a Comment