No privātmāju un mājsaimniecību organizēšanas viedokļa, mums ir daudz ko mācīties un kaut ko paņemt no amerikāņiem
Nav tā, ka Latvijas mājsaimniecības ir sliktākas – tas nav tas, ko es gribēju jums pateikt, bet gan to, ka amerikāņiem ir arī dažas nacionālās iezīmes, kam vidējam Latvijas iedzīvotājam būtu interesanti pievērst uzmanību.
Es sākšu stāstu vismaz ar to, ka slavenais amerikāņu praktiskums ir parādība, kas no labas dzīves neparādījās. Ikviens, kurš ir bijis Amerikas Savienotajās Valstīs vai Kanādā, zina, ka tur noteikti nav tik daudz bagātu cilvēku. Jā, daudzām ģimenēm ir vairākas automašīnas – ne bez tā, un viņu privātmāja ir veiksmes simbols dzīvē.
Bet visbiežāk izmantotās automašīnas un mājas nav karaliskās savrupmājas, un ir tik daudzas nianses, ka jūs būsiet pārsteigti. Tāpēc amerikāņu nacionālā iezīme ir ļoti rūpīgi sekot līdzi saviem izdevumiem/ienākumiem un pēc iespējas ilgāk izmantot nepieciešamās lietas, rūpējoties par tām.
Tāpēc es steidzos jūs iepazīstināt ar piecām atšķirīgām amerikāņu privātmājas iezīmēm no latviešu privātmājas, kas veidojušās, pamatojoties uz ekonomijas un praktiskuma apsvērumiem.
1. Caurstaigājama vannas istaba un tualete
Vidējā amerikāņu mājā parasti ir vairākas vannas istabas un tualetes. Bet tas, kas Latvijā obligāti tiek novietots “mājas stūrī”, Amerikā bieži vien ir caurstaigājams, un ieeja garderobē bieži ir paslēpta aiz apvienotas vannas istabas ar labu ventilāciju (tā, starp citu, visbiežāk ir arī “caurstaigājama”).
Iemesls ir vienkāršs – rīta darbību algoritmam. Citiem vārdiem sakot, pēc pamošanās daudzi no mums iziet standarta ciklu: tualete – vanna – garderobe. Tikai amerikāņiem šī ideja ir paaugstināta līdz absolūtam līmenim un kļuvusi par “konveijera lenti”.
Turklāt, attīstot šo loģiku, amerikāņi garāžu piestiprina tikai pie mājas, kur ir atsevišķa ieeja no galvenajām telpām. Ņemot vērā, ka daudzas mega korporācijas sāka augt šādās māju garāžās, amerikāņu praktiskums šajā jautājumā ir redzams ar savām acīm.
2. Iebūvētas ierīces, skapji, pieliekamie utt.
Amerikāņu māju īpašnieki ir fanātiski pieraduši slēpt visas pārnēsājamās ierīces, pieliekamos un skapjus. Tas ir tikai sava veida punkts, saskaņā ar kuru visam vajadzētu stāvēt savās vietās, “paslēpties” nišās, sienās un grīdas segumā un parādīt sevi Dieva gaismai tikai nepieciešamības brīdī.
Nē, Latvijā arī ir mūsdienīgi virtuves risinājumi, kur sadzīves tehnika ir paslēpta, kā arī cilvēki, kas dzīvesvietā rada tā saukto “daudzfunkcionālo telpu”. Tas ir tikai tas, ka amerikāņu ideja ir tāda, ka viens un tas pats galds var spēlēt vairākas funkcijas: vietu darbam un ēšanai. Īpaši mazās mājās, kur tiek skaitīts katrs kvadrātmetrs.
Atkal, skapju, pieliekamo un ierīču loģika vienmēr ir saistīta ar atrašanās vietas galveno mērķi. Ja ir virtuve, tad iebūvēta trauku mazgājamā mašīna ir obligāta, kā arī pieliekamais pie rokas. Ja tas ir koridors, tad skapis ar apaviem.
Šādas dzīves galveno principu var samazināt līdz formulai: “Atsevišķas lietas, atsevišķi cilvēki.” Mūsējie bieži vien visu saliek kopā, jo es personīgi pazīstu vairākas ģimenes, kuru guļamistabas ir pārvērstas par otru garāžu, kas piepildīta ar drēbju kaudzēm un kastēm ar apaviem.
3. Dzelzsbetona pagrabs
Vispārējā nacionālā ideja par mājas paplašināšanu ir paplašināt to platumā un, iespējams, stāvā uz augšu. Amerikāņiem tradicionāli zem mājas ir milzīga, kapitāla, dzelzsbetona saimniecības ēka, kur tiek novietotas veļas mazgāšanas un izolētas izklaides vietas.
Šāda mode “augt uz leju” parādījās diezgan sen un kļuva spēcīgāka tikai krīzes laikā. Turklāt amerikāņu pagrabs nav mitra, tumša telpa, bet gan ļoti liela telpa ar logiem, ventilāciju un tradicionālo mērķi slēpt visu, kas nav nepieciešams uz virsmas – veļas mazgātavas, biljarda galdi, spēļu automāti, pirts utt.
Tajā pašā laikā nav svarīgi, kas atrodas virs pagraba – monumentāla struktūra, kas izgatavota no koka vai viegla karkasa māja. Jebkurā gadījumā pagrabs tiks aprīkots saskaņā ar visiem noteikumiem, lai jūs varētu atpūsties, slēpjoties no pasaules kņadas, un izdzīvot krīzes apstākļos, ja nu gadījumā kaut kas notiek.
4. Divas terases
Latvijā ir diezgan reti atrast divas terases. Būtībā tā parasti ir viena, maza un atrodas pie ieejas. Un pat tad ne visur, jo daudzas privātmājās var piekļūt tieši no ielas, no lieveņa.
Amerikas Savienotajās Valstīs viss ir atšķirīgs – pie galvenās ieejas mājā vienmēr ir plaša terase, kas slēgta no lietus, ar augstas kvalitātes grīdas segumu. Visbiežāk šādās terasēs var redzēt āra solus, dekoru un apgaismojuma elementus, kā arī visu veidu pretenciozus piekaramos krēslus.
Vecāka gadagājuma amerikāņu ģimenes tēls, kas kaut ko gaida, sēžot uz priekšējās terases, ir attēls, kas daudzās Holivudas filmās tiek bieži izmantots kā neatņemama vietējās garšas sastāvdaļa. Aizmugurējai terasei ir tieši tāds pats mērķis, bet noslēgtākai laika pavadīšanai. Un jā, amerikāņu mājās vienmēr ir vairākas ieejas / izejas.
5. Stikla ieejas durvis bez koridora aiz tām
Ko jūs redzat, nokļūstot privātmājā vai dzīvoklī? Visbiežāk tas ir koridors, kurā jūs nevarat daudz apgriezties. Un koridora pareiza iekārtošana ir reāla problēma. Amerikā aiz stikla, izturīgām durvīm, kas aizkarotas ar žalūzijām, uzreiz ir plaša dzīvojamā istaba, kas ir aprīkota pastāvīgai laika pavadīšanai. Un es uzskatu, ka šī neatbilstība mājas iekšējā struktūrā ir galvenā.
Pirmkārt, galveno dzīvojamo telpu telpa ir ievērojami paplašināta. Otrkārt, nav problēmu ar specializētu uzglabāšanas mēbeļu novietošanu ieejas grupā. Starp citu, amerikāņiem vispār nav problēmu ar lietām koridoros un pie ieejām, jo uz pakaramajiem var redzēt tikai ikdienas drēbes, kuras tiek izmantotas visbiežāk.
Pati ideja ir atšķirīga – ja jūs atgriežaties no netīras ielas, jūs nogādājat savas lietas veļas mazgātavā un no turienes pēc žāvēšanas uz savu personīgo garderobi guļamistabā. Es atkal nesaku, ka ir jāpieņem viss amerikāņu bez neveiksmes. Tas ir tikai tas, ka pat šāds paviršs skatījums uz privātmājas struktūru ļaus jums paskatīties uz savu caur “ārzemju” loģikas prizmu.
