“Apziņa, ka nekad nezināsim, par ko tu būtu izaugusi, mūžam mūs vajās.”
Keita Roudsa nomira tikai 4 gadu vecumā – viņas mazo organismu uzvarēja vēzis. Tas, ko viņas mamma vēlas vēl pateikt viņai un pateikt arī citiem, aizkustinās tevi līdz asarām.
Keitas mamma Lindsija Roudsa ir dalījusies ar savu video ziņu, ko viņa bija veltījusi bērēs savai mazajai meitiņai. Video ziņā viņa ir apsēdusies gultā un lasa sevis uzrakstīto vēstuli, kuru viņa uzrakstīja tad, kad meitiņa aizgāja no šīs pasaules.
“Vai tu zināji, cik ļoti mēs tevi mīlam? Cik daudz reižu dienā mēs tev to teicām, kamēr skūpstījām tavu mīļo vaidziņu? Ja tu to zināji kaut vai uz pusi, tad mēs esam padarījuši savu darbu kā tava mamma un tētis.”
Roudsa izstāsta savai meitai, cik ļoti vecāki viņu bija vēlējušies, kā viņi bija sapņojuši par to, kāda izveidosies viņas dzīve:
“Mēs vienmēr esam vēlējušies būt tava mamma un tētis. Mēs sapņojām, par ko tu kļūsi, kāda mūzika tev patiks un kas būs tavs pirmais sirdsāķītis. Es slepeni biju ieinteresēta uzzināt, kas ir tava mīļākā puišu mūzikas grupa, lai varētu tevis dēļ izliekties, ka man tā arī patīk. Mēs domājām, kā tev patiks iet skolā. Vai tu būsi atlētiska vai arī tev patiks zinātnes? Vai tu mācīsies koledžā un ko tu tur studēsi. Šis murgs nekad neuzzināt, par ko tu izaugsi, mūs vajās visu dzīvi.”
Lasi vēl: “Nekas, dzemdēsiet sev citu!” Jaunā māmiņa atceras ārstu vienaldzību…
Viņa runā par īso, bet skaisto laiku, kuru viņi visi ir pavadījuši kopā:
“Tā kā 4 gadi bija viss, kas mums bija dots, tie bija vareni gadi, un pat nezinot neko, mēs pēdējos 4 mēnešus pavadījām, nodzīvojot vienu brīnišķīgu dzīvi…kaķēn, mēs tev apsolām, ka mēs vienmēr tevi atcerēsimies – atcerēsimies tavu jautrību, veidu, kā tu dzīvoji un to, ka tavs brīnišķīgais gars veinmēr būs kopā ar mums.”
…un visbeidzot viņa meitai pajautā savu pēdējo jautājumu:
“…Tikai Dievs zina, kā mēs spēsim izturēt bez tavas jaukās sejiņas, brīnišķīgās balss un smiekliem. Kad tu viņu satiec, pajautā, vai viņam ir kādas norādes uz to. Tad atnāc ciemos un padalies tajā ar mums. Varbūt atnāc caur skaistu sniegu šajā ziemā, vējainu dienu pavasarī vai sausserža smaržu vasarā, kas tev tik ļoti patika vai arī atnāc kā skaista lapsiņa uz mūsu pagalmu. Nāc apciemot mūs, mazulīt, mēs zinām, ka tu nevari te palikt. Vienkārši apsoli, ka atnāksi.”
Tas ir viens no aizkustinošākajiem video, ko būsi redzējis.
Avots: womansday.com
