Kādēļ tu esi tik apsēsts ar to, ka konkrētais cilvēks neienīst savu ķermeni un atļaujas būt tāds, kāds viņš ir?
Vai visiem cilvēkiem, kurus tu mīli un cieni, ir tāds pats augums kā tev? Cik ļoti liela nozīme ir viņu izskatam tajā, ka tu viņus esi iemīlējis?
Vai tu savā interneta iepazīšanās profilā rakstītu to, ka nosodi cilvēku augumus? Ja nē, kādēļ gribi to turēt noslēpumā?
Vai esi kādreiz domājis, ka pats vienu dienu varētu kļūt resns/izkāmējis – vienalga, kas tev šķiet nepareizi, kādas slimības, ievainojuma vai kā cita dēļ? Ko tu darītu un kā tu justos, ja kaut kas tāds notiktu – kā tu justos, ja tādā gadījumā kāds tevi apsmietu par tavu ķermeni?
Ja nu taviem bērniem būs tāds augums, kādus tu parasti nosodi?
Skalā no 1 līdz 10, cik priecīgs tu kļūsti, kad tev ir iespēja kādam pateikt ko aizvainojošu interneta vidē? Kā tev tas liek justies?
Vai tu kritizē cilvēkus arī par sekojošām lietām : rasi, etnisko piederību, nevarību, seksualitāti, ekonomisko stāvokli?
Ja nē, kāpēc tu to nedari? Kā tu jūties, redzot, ka to dara kāds cits?
Vai tās lietas, ko saki cilvēkiem interneta vidē, tu saki viņiem arī, ejot pretī uz ielas? Ja nē, tad – kāpēc?
Kā tev šķiet, ko tavi vecāki vai citi tev cienījami cilvēki domātu, ja dzirdētu tās lietas, ko tu saki par citiem?
Ja tev būtu jāizveido saraksts ar savām labajām īpašībām, cik garš tas būtu?
Vai tu sevi raksturotu kā labu un laipnu personu?
Pabeidz šo teikumu, balstoties uz to, kā tu dzīvo savu dzīvi: “Izturies pret citiem cilvēkiem tā…”
Esi domājis par visām foršajām lietām, ko varētu darīt tajā laikā, kad izlem aizvainot citus?
Un pēdējais: vai tev nešķiet, ka pie šādas attieksmes tevi ir aizvedusi kāda paša trauma vai vājība?
Avots: www.buzzfeed.com
Muļķības. Rasi nevar mainīt, bet augumu var. Ja esi tolerants gardēdis tad esi, jautrais resnis, nevis kompleksains ar neloģiskām atrunām. Tādu ir daudz, jo vecāki ne pamatskola nesniedz informāciju par sportu un uzturu.