Elpošana ir tik pašsaprotama, ka mēs par to iedomājamies vien tad, kad tā ir apgrūtināta. Ja cilvēks aizelšas, uzkāpjot pa kāpnēm, vai izjūt diskomfortu aizlikta deguna dēļ, tās ir viegli risināmas problēmas – vajadzīgs vien mazliet laika vai labs deguna aerosols. Taču ko darīt, kad pēkšņi bez redzama iemesla trūkst elpas vai sākas mokoša klepus lēkme? Par biedējošo slimību astmu un kā ar to sadzīvot, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Astma ir viena no tipiskajām mūsdienu slimībām – tā iet rokrokā ar dažādām alerģijām, ko izraisa gaisa piesārņojums un pārtikas alergēni. Diemžēl neārstēta astma draud ar dzīvībai bīstamām sekām, tāpēc to noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības. Vecākiem būtu rūpīgi jāpavēro – ja bērnam ieildzis sauss klepus, tas kļūst biežāks naktī, pie fiziskām slodzēm, vai arī sākas bez redzama iemesla, iespējams, tā nebūt nav nevainīga rudens saaukstēšanās,” stāsta Ieva Zvagule.
Kas ir astma?
Astma ir hroniska slimība, kas izraisa elpceļu iekaisumu un sašaurināšanos un izpaužas kā atkārtotas sēkšanas lēkmes, elpas trūkums, smaguma sajūta krūšu kurvī un klepus. Visbiežākie astmas cēloņi ir dažādi ieelpojamie alergēni: 80% astmas slimnieku to ierosina mājas putekļu ērcītes, mājdzīvnieku spalvas, putekļi vai ziedputekšņi. Liela nozīme ir arī iedzimtībai – astmas iespējamība ir ievērojami lielāka, ja tā jau ir kādam no vecākiem.
Problēmas ar elpošanu, izteikti apgrūtināta čīkstoša izelpa, smaguma sajūta krūšu kurvī, klepus bez redzama iemesla – ja šādi simptomi parādās bieži, īpaši fiziskas piepūles laikā vai naktī, tas ir pamats bažām. “Visiem cilvēkiem izpausmes var nebūt vienādas, un slimības sākumā simptomi var šķist nenozīmīgi, tādēļ daudziem pat neienāk prātā, ka viņi saskārušies ar nopietnu hronisku saslimšanu,” uzsver Ieva Zvagule.
Kāpēc sākas astmas lēkme?
Astmas lēkmi var ierosināt ne tikai alergēnu ieelpošana, bet arī elpceļu infekcijas (saaukstēšanās vai gripa), fiziskas aktivitātes aukstā laikā, spēcīgas emocijas – satraukums un bailes, kā arī piesārņots gaiss, ķīmiski tīrīšanas līdzekļi, smaržas un smēķēšana (arī pasīvā smēķēšana), retāk – pārtikas piedevas vai pārtikas alergēni, piemēram, zemesrieksti, kā arī atsevišķi medikamenti. Ja simptomi strauji kļūst smagāki un neuzlabojas pat pēc glābējmedikamenta lietošanas, simptomi ātri atjaunojas vai kļūst grūti runāt elpas trūkuma dēļ, tas liecina par smagu un bīstamu lēkmi, kad steidzami jāmeklē ārsta palīdzība.
Kam mēdz būt astma?
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem visā pasaulē ar astmu slimo aptuveni 300 miljoni cilvēku. Taču zinātnieki ir nobažījušies, ka tuvāko 15–20 gadu laikā gaisa piesārņojuma un sintētisku pārtikas vielu ietekmē astmas slimnieku skaits varētu pieaugt vēl par 100 miljoniem.
70% astmatiķu cieš no dažādām alerģijām. Ja ģimenē neviens no vecākiem neslimo ar astmu un nav alerģisks, pastāv tikai 5% iespēja, ka bērnam būs astma. Ja viens no vecākiem ir alerģisks, šāda iespējamība palielinās līdz 30%, bet, ja slimo abi vecāki, tā sasniedz pat 70%.
Latvijā ar astmu slimo aptuveni 2–5% iedzīvotāju, un aizvien biežāk tie ir mazi bērni. Astma tiek uzskatīta par vienu no izplatītākajām bērnu hroniskajām saslimšanām, jo bērni daudz jutīgāk reaģē uz apkārtējās vides piesārņojumu. “Viens no augstākajiem riska faktoriem ir mātes smēķēšana grūtniecības laikā, jo tas var kavēt bērna elpošanas orgānu attīstību,” brīdina Ieva Zvagule. “Taču arī ikdienā smēķējošiem vecākiem, kuriem ir astmatiski bērni, būtu ļoti nopietni jāpārdomā, vai šis kaitīgais ieradums tiešām sagādā tik neaizstājamu baudījumu.”
Kāpēc ir svarīgi ārstēt astmu?
Astmu nevar izārstēt, taču to var kontrolēt, lai tā netraucētu dzīvot pilnvērtīgi. Pavirši ārstēta astma ar gadiem saasinās, un astmas slimnieku plaušu funkcijas pasliktinās. Neārstēta, nekontrolēta astma var novest pie smagas lēkmes un slimnīcas vai pat nāves. Apmēram pusei bērnu pusaudžu gados slimība var kļūt neaktīva, taču simptomi var atkal aktivizēties pieaugot. Tāpēc, ja reiz astma diagnosticēta, pret to jāizturas atbildīgi. Ir svarīgi pazīt simptomus un savlaicīgi rīkoties saskaņā ar ārsta ieteikumiem.
Astma tiek ārstēta ar speciāliem medikamentiem – ļoti iedarbīgiem elpceļu paplašinātājiem un efektīviem pretiekaisuma medikamentiem (inhalējamiem steroīdiem). Parasti ārsts sagatavo individuālu ārstēšanas plānu, jo medikamentu lietošana ir atkarīga no simptomu smaguma pakāpes un izpausmes veida.
Kā kontrolēt astmu?
Ieva Zvagule uzsver: “Mūsdienās ar astmu var sadzīvot, taču jāizturas atbildīgi pret savu veselību. Ja ārsts nozīmējis medikamentus un noteiktu lietošanas veidu, tas ir jāievēro. Turklāt ļoti būtiski ir profilaktiskie pasākumi – pēc iespējas mazāk kontaktu ar astmas simptomu izraisītājiem, mērena fiziskā aktivitāte, veselīga ēdienkarte, emocionālā labsajūta un regulāras pastaigas svaigā gaisā.”
Pats svarīgākais ir noskaidrot apstākļus, kas izraisa astmas lēkmes, lai zinātu, no kā izvairīties. Tomēr jāņem vērā, ka ar laiku var mainīties gan astmas izraisītāji, gan organisma reakcija uz medikamentiem, tāpēc regulāri jāapmeklē ārsts! Pretēji valdošiem stereotipiem, astmas slimniekiem ir ļoti vēlama fiziskā slodze, vienīgi vajadzētu izvairīties no pārpūles un fiziskām aktivitātēm aukstā, sausā gaisā. Mērena fiziska slodze attīsta izturību un nostiprina elpošanas muskuļus. Tāpēc ideāli piemērota cilvēkiem ar astmu ir peldēšana, kur pareizai elpošanai tiek pievērsta īpaša uzmanība.