Tā bija parasta diena, kad nekas neliecināja par tuvojošos nelaimi. Viss sagriezās kājām gaisā, kad māte un tēvs pārradās mājās, lai ieraudzītu asins stindzinošu slaktiņa ainu.
Skats, kādu ieraudzīja māte, vairs nav izdzēšams no viņas atmiņas. Tas vajā viņu ikdienās gaitās, darbā un miegā. Papildus tam, vēl ir mūžīgais jautājums- kāpēc?
Lai uzzinātu, kāpēc vecākais brālis nogalināja dvīņus, šķir nākamo lapu!
Mana vecāmamma zināja stāstīt, ka reiz viņas jaunībā puikas, redzot, ka kauj cūku, tāpat nokāva māsu, kas bija šūpulī. Antidepresanti tur “ņepričom”, tolaik tādu vēl nebija.
Kas paliek pāri…. (citāts no dziesmas par Gestu Berlingu).. Vecāku atbildība.