Tieši Līgo vakarā, 23. jūnijā, Siguldas pilsdrupu estrādē pirmizrādi piedzīvos “Pannas teātra” jauniestudējums – Rūdolfa Blaumaņa joku luga “No saldenās pudeles”. Vienā no neparastākajiem izrādes tēliem, krustmātes Lavīzes lomā, iejutusies aktrise ZANE DAUDZIŅA.
Lasi arī: Kam jābūt Tavā Līgo svētku aptieciņā
Vai Daudziņu ģimenei ir kāds Līgo rituāls?
Z. Daudziņa: Jā, un es ļoti lepojos, ka mēs pamazām, neatlaidīgi, gadu no gada esam iekopuši skaistu Jāņu svinēšanas tradīciju savās lauku mājās. Sākās viss pavisam klusi, kad bērni vēl bija mazi – atnāca ciemā vecās kaimiņu tantes ar suni, apkārtne bija mežonīga. Taču Jāņu vainagi bija – kā man bērnībā iemācīja pīt Jāņos vainadziņu, tā es visu mūžu pinu, ar katru gadu arvien radošāk un kuplāk. Esam izveidojuši vietu tikai Jāņu svinēšanai. Ielejiņā blakus dīķim un dižam, kuplam ozolam dedzinām jāņuguni – sākās viss ar nelielu ugunskuru, tagad jau vīrs (aktieris Vilis Daudziņš. – L.K.-Š.) taisa tādu kā veco laiku aku, un tas deg kā lāpa, ļoti ilgi un skaisti. Turpinām ar ugunskura, ozola aplīgošanu, katru gadu samācos kādu jaunu dziesmu, un tā visu nakti līgojam. Pagājušajā gadā vēl pēc līgošanas kārtīgi izdancojāmies, jo dēli aizraujas ar jaunajām tehnoloģijām, un viņi mums uztaisīja skaistu balli ar latviešu dziesmām.
Šogad esmu atļāvusies pirmo reizi izjaukt šo brīnišķīgo tradīciju, pārkāpt mūsu ģimenes solījumu, jo Jāņos un Ziemassvētkos nestrādājam ne par kādu naudu. Bet, tā kā jau biju apsolījusi piedalīties izrādēs “No saldenās pudeles”, un pirmizrāde izrādījās Līgo vakarā, tad nevarēju vairs atteikties. Protams, joprojām nevaru īsti samierināties ar to, ka Jāņi paliks nelīgoti, bet ko darīt, varbūt vēl pagūsim vasarā uztaisīt kādu ballīti ar dziesmām pie ugunskura. Par šiem Jāņiem mums bija garas diplomātiskas pārrunas ģimenē, bet man kopš 2015. gada nav bijis nevienas pirmizrādes, spēlēju tikai vecos gabalus, tad nu ģimene bija spiesta samierināties, ka ne vien Vilis, bet arī teātris ir mana mūža mīlestība (smejas).
Turpini lasīt nākamā lapā…
