Paņem baltu papīra lapu un uzraksti pašnāvības vēstuli.
Brīdinājums: rakstā tiek runāts par pašnāvību!!
Izplāno pilnīgi visu – kā nekā, tev ir jāpasaka pēdējās ardievas cilvēkiem, kurus tu mīli un kuri mīl tevi.
Uzraksti saviem vecākiem, cik ļoti viņus mīli, izskaidro, kā vēlētos, lai paiet tavas bēres, palīdzi viņiem tikt galā ar briesmīgāko viņu dzīves dienu – dienu, kad viņi zaudēja savu bērnu. Pieraksti visas labās atmiņas, kuras viņi ir palīdzējuši tev veidot, un visu, ko viņi ir darījuši tavā labā. Visas uzupurēšanās, visus kompromisus, visas reizes, kurās viņi tevi ir nolikuši pirmajā vietā. Novērtē viņus, jo tev nekad vairs nebūs iespēja to darīt. Pasaki vecākiem, ka mīli viņus pēdējo reizi. Pasaki vecākiem, ka viņiem ir jāaizmirst savs bērns.
Uzraksti savai māsai, brālim – pārliecinies, ka tā ir pati garākā vēstule. Pasaki, cik ļoti lepojies ar viņiem, pārliecinies, ka viņi saprot, ka viņi nav iemesls, kādēļ tu esi aizgājis. Ja tava māsa vai brālis ir jaunāki, tev tas ir jādara ļoti skaidrs, jo viņi to nesapratīs. Nesaki viņiem, kādas ir bijušas tavas mīļākās dziesmas – viņi tik un tā to zina. Viņi tās klausīsies atkal un atkal, cenšoties saprast, kur bija dzirdami tavi palīdzības kliedzieni. Viņi nesapratīs, kā viņi varēja neredzēt, ka tev ir bijis tik grūti, viņi sev to nepiedos. Pasaki, ka mīli viņus – visos iespējamos veidos. Pasaki, ka viņi ir tavi mīļākie cilvēki pasaulē – tas ir mazākais, ko viņi ir pelnījuši.
Uzraksti saviem draugiem, pasaki viņiem savas sociālo tīklu paroles, lai viņi izdzēstu visu, kas nebūtu jāredz taviem vecākiem. Atstāj viņiem bildes ar sevi, dalies atmiņās, kuras tev ir bijušas svarīgākās. Nemaz nedomā, ka viņi būs spējīgi izdarīt šo visu tavā labā – nejau tādēļ, ka viņiem neinteresētu, bet gan tādēļ, ka tas viņus sagraus vēl vairāk. Pasaki viņiem, lai viņi regulāri tevi “ietago” smieklīgās bildēs – tici man, viņi vairs nekad uz tām neskatīsies.
Lasi vēl: Šīs meitenes traģiskā pašnāvība ir brīdinājums visiem – gan bērniem, gan vecākiem!
Uzraksti savai mūža mīlestībai. Pasaki, ka katrs viņa pieskāriens tev lika justies dzīvākam nekā jebkad. Pasaki paldies par visiem apskāvieniem un skūpstiem divos naktī, kad nevarēji aizmigt. Tava mīlestība vairs nekad naktī nevarēs pagulēt. Pasaki viņam, lai viņš meklē sev citu mīlestību – nepiesien viņu pie sevis. Ieraksti viņam savu balsi, lai viņš vēl pēdējo reizi tajā var rast mierinājumu, un pasaki, lai viņš to izdzēš un vairs nekad neklausās. Tas nenotiks.
Uzraksti ikvienam, kurš tavā dzīvē kaut ko ir mainījis. Katram cilvēkam, kura dzīvi esi aizskāris. Ja tu domā, ka pasaulē nav neviena, kurš tevi novērtētu, uzraksti savu pašnāvības vēstuli pat tad, ja tev nav nekāda iemesla tik drūmām domām. Kad tu to izdarīsi, tu sapratīsi, ko tu atstāj aiz sevis, kurus cilvēkus tu sāpināsi pēc savas pēdējās elpas ievilkšanas. Uzraksti pašnāvības vēstuli, lai saprastu, ka tavas sāpes nekad nebūs svarīgākas par to cilvēku sāpēm, kuri tevi mīl un kuriem visu mūžu nāksies sadzīvot ar to, ko tu esi izdarījis.
Uzraksti savu pašnāvības vēstuli un saplēs to gabalos. Atceries vairs nekad nesāpināt cilvēkus, kurus esi minējis šajās vēstulēs. Tu esi pelnījis dzīvot tikpat ļoti, cik viņi ir pelnījuši netikt sāpināti.
Avots: thoughtcatalog.com
