Kāpēc Japānā vecāki neuzkopj aiz bērniem

Jāatstāj tikai vajadzīgās lietas

“Lai mājā būtu kārtība, tur nepieciešams turēt tikai vajadzīgās lietas. Ja kaut kas nerada man prieku, es no šīs lietas uzreiz šķiros. Ja lieta ir man tuva sirdij – es to atstāju. Viss ļoti vienkārši”, – atzīmē Marī Kondo.

Tāpat viņa rīkojas ar bērnu zīmējumiem. Bieži vien vecāki bērnu radošos darbus pārliek no vienas vietas otrā, kas tikai rada lielāku nekārtību. Kāds pielīmē zīmējumi pie ledusskapja, citi slēpj kastēs, trešie novieto kaut kur garāžā, kur neviens neredz…

Lasi arī: Mana meita izrādījās nevajadzīga ne tēvam, ne man

Marī bērnu zīmējumiem atvēl lielu telpu – veselu sienu bērnu istabā. Viņa izliek sev priekšā visus bērnu zīmējumus un atstāj pašus gaišākos, kuri izraisa smaidu un prieku. Visu pārējo viņa bez žēlastības met miskastē.

“Ja ir žēl izmest, labāk ieskenēt vai nofotografēt bērnu darbu, lai no tiem uztaisītu fotogrāmatu. Tādā veidā ir viegli saglabāt jebkuru zīmēju, neaizkrāmējot māju ar lietām”, – ir pārliecināta Marī Kondo.

Japāņu speciālisti, kas pieradina bērnus pie kārtības, visticamāk ir pelnījuši uzticību. Pietiek vien atcerēties japāņu bērnudārzus un skolas, kur praktiski nemaz netiek algoti apkopēji. Viss tāpēc, ka bērni Japānā jau no agras bērnības ir ieradināti aiz sevis sakopt.