Cilvēcei Mēness ir nepieciešams izdzīvošanai, vai arī mēs tomēr varam iztikt bez tā? Lasiet tālāk, lai noskaidrotu…
Ir 2113. gads. Cilvēce pēdējos 100 gadus pavadījusi, krājot kodolgalviņas un kodolieročus. Un tās nav tikai pāris raķetes – tie ir vidēji 600 miljoni vislielāko, briesmīgāko un nāvējošāko kodolgalviņu, kādas vien cilvēce spēja izveidot. Līdzīgas Krievijas cara bumbai (vislielākā atombumba, kāda jebkad tikusi detonēta), tikai pareiziniet to vēl ar 600 miljoniem.
Kādēļ? Tādēļ, ka esam nolēmuši uzspridzināt Mēnesi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams 30 triljoni megatonnu TNT.
Kad mēs sakām, ka uzspridzināsim to, mēs nedomājam vienkārši nosūtīt spridzekļus Mēness virzienā un cerēt, ka tas sasprāgs pilnībā. Ja Mēness netiks pienācīgi uzspirdzināts, tad palikušās daļas agri vai vēlu saies atpakaļ kopā, izveidojot kaut ko līdzīgu iepriekšējam Mēnesim. Saprotams, ka tas noteikti neizskatīsies tāpat, kā mūsdienu Mēness pie debesīm, bet tam būs tāda pati ietekme uz Zemes gravitāciju, kāda ir pašreizējam Mēnesim.
Tas, ko mēs (precīzāk, mūsu nākotnes pēcteči) vēlēsies izdarīt – pilnīgi atbrīvoties no Mēness. Tiks sagatavotas neskaitāmas raķetes, kas vērstas Mēness virzienā, lai to pilnībā iznīcinātu. Zinātnieki visapkārt pasaulei jau lēnām gatavojas visneparastākā plāna realizēšanai…
Lasi arī: Egils Līcītis: Pilsētniekiem atvērušās acis, kā saimnieko pilsētas tēvi
Kad Mēness sprādziena paliekas būs pārāk mazas, lai savienotos atpakaļ kopā un radītu jebkādu ietekmi uz Zemi, šīs daļiņas sāks attālināties cita no citas.
Pirmkārt, liela daļa šo palieku dosies Zemes virzienā, radot…
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk..
