Pats galvenais – šo kaitīgo vielu ieelpošana būtiski pazemina imūnsistēmas darbību. Tieši tāpēc bērni, kas pakļauti pasīvajai smēķēšanai, biežāk slimo ar augšējo elpceļu infekcijām, viņiem parasti ir vidusauss iekaisumi, bronhīti, plaušu karsonis, bet tiem, kuriem ir nosliece uz alerģiju, daudzos gadījumos attīstās astma. Viņiem ir grūtāk panākt astmas kontroli, biežāk ir astmas lēkmes, bet astmu ārstējošie inhalējamie medikamenti iedarbojas daudz vājāk, – tātad ir vajadzīgas lielākas devas.
Kā tieši bērna elpceļus ietekmē cigarešu dūmi?
Cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku savienojumu, no kuriem vairāk nekā 50 ir kancerogēnas vielas. Liela daļa no tiem ir indīgi ķīmiskie savienojumi, piemēram, acetons, formaldehīds, benzols, polonijs 210, vinilhlorīds, kurus izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. Cigarešu dūmos ir sastopami arī smagie metāli, piemēram, hroms, arsēns, kadmijs (lieto arī bateriju ražošanā), un daudzi pazīstami indīgo gāzu savienojumi, tostarp oglekļa monoksīds jeb tvana gāze. Šī gāze ieelpota slēgtās telpās un lielā koncentrācijā, nogalina. Cigarešu sastāvā ir arī ūdeņraža cianīds – indīga gāze, kuru izmantoja gāzes kamerās Otrā pasaules kara laikā, amonijs, butāns un citi. Tad iedomājieties – mazs bērniņš ieelpo visu šo kairinošo, indīgo vielu buķeti.
Kā ikdienā ārsts var izvērtēt, ka tieši vecāku smēķēšana ir cēlonis elpceļu saslimšanai vai slimības saasinājumam, jo var taču būt saaukstēšanās, iedzimtība, kaķis…?
Ir veikti daudzi simti pētījumu, kas neapgāžami pierāda, ka pasīvā smēķēšana ir kaitīga veselībai. Ja mēs runājam par alerģiju pret kaķi, tad vienam ir alerģija un viņš nevar uzturēties vienā telpā ar kaķi, bet citam nav alerģijas un viņš var dzīvot kopā ar kaķi. Bet tas nenozīmē, ka kaķis ir kaitīgs… Toties, ja runājam par smēķēšanu, tad nav iespējams, ka cigarešu dūmi ir nekaitīgi. Tie nodara sliktu pilnīgi visiem! Ja ģimenē ir bērns, tad vispār nav apspriežams, vai kāds no ģimenes locekļiem drīkst smēķēt. Un nav svarīgi, vai bērns slimo, vai ir vesels. Vecāki, kuriem ir tik spēcīga atkarība no smēķēšanas, ka viņi nevar to atmest, nekad nedrīkst smēķēt bērna klātbūtnē, telpās vai mašīnā, citādi tā ir apzināta bērna veselības pasliktināšana.
Elpceļu saslimšanas taču ir arī nesmēķējošu vecāku bērniem…
Protams, nav tikai tā, ka nesmēķētāja bērni neslimo un smēķētāja bērni slimo, bet, ja bērns saskaras ar pasīvo smēķēšanu, tad slimošana norit smagāk. Ir pārliecinoši pētījumi par to, ka smēķētāju bērni slimo biežāk, ar smagākas norises dziļo elpceļu infekcijām un šādos gadījumos viņi biežāk ārstējas slimnīcā. Ja bērnam ir nosliece uz alerģijām, tad pasīvā smēķēšana viņam nodarīs vēl lielāku kaitējumu. Pētījumi apliecina, ka pasīvajai smēķēšanai pakļautie bērni 20–50 % gadījumu biežāk saslimst ar astmu.
Kāpēc, runājot par pasīvo smēķēšanu, vislielākais satraukums ir jūtams tieši no bērnu ārstu puses?
Bērniņš ir mazāks, vieglāks, un, parēķinot uz vienu kilogramu svara, viņš ieelpo daudz vairāk indīgo vielu nekā pieaugušais – vienkārši sakot, mazulis vairāk tiek indēts. Viņa organisms, imūnsistēma nav nobrieduši, tāpēc tiek nodarīts daudz lielāks kaitējums.
Smēķēšana ir ļoti spēcīga atkarība – ja cilvēks ir sācis smēķēt, atmest ir ļoti grūti. Tāpēc mēs cīnāmies par vidi, kas ir brīva no cigarešu dūmiem, par bērnu un pusaudžu domāšanas maiņu – lai jaunā paaudze nemaz neuzsāk smēķēt un tā pasargā sevi no daudzajām novēršamajām, pāragru nāvi izraisošajām slimībām, ar kurām slimo smēķētāji. Diemžēl smēķējoši vecāki ar savu piemēru rāda, ka smēķēt ir labi un pareizi.
Varbūt var aizvērt durvis uz istabām un smēķēt virtuvē?
Par smēķēšanu telpās vispār nevar būt nekādu runu, un nav svarīgi, ka bērns neatrodas virtuvē, kur kāds smēķē. Var izvēdināt? Nē! Mēbeles, sienas, putekļu daļiņas, kas ir uz mēbelēm, uz grīdas, – viss ir piesūcies ar šīm kancerogēnajām, indīgajām un toksiskajām vielām, ja kāds ir telpās smēķējis. Visvairāk putekļu ir uz grīdas, bet bērns ir tuvāk grīdai un ir spiests ieelpot visas indes augstākā koncentrācijā nekā pieaugušais, kurš ir garāks un atrodas augstāk no grīdas.
Nesen pieņēma likumu, ka nedrīkst smēķēt uz balkoniem un lodžijām. Bet cilvēki vēl arvien smēķē uz balkoniem. Ko darīt?
Es pati esmu saskārusies ar šādu situāciju. Izkopēju likuma pantu, aizgāju, pieklājīgi piezvanīju pie kaimiņa durvīm un pateicu: „Man ir grūti no jūsu smēķēšanas. Jūs pārkāpjat likumu, un likumdošana nosaka, ka man ir tiesības dzīvot bezdūmu vidē.” Nevajag pie sevis purpināt, bet vajag pateikt, ja kāds smēķē jums blakus: „Ja tev nerūp sava veselība, es to ietekmēt nevaru, bet man rūp sava, tādēļ, lūdzu, ej smēķēt laukā.” Beidzot ikvienam smēķētājam ir jāapzinās, ka smēķēšana agri vai vēlu izraisa daudzas smagas saslimšanas, – gan vēzi, gan hronisku obstruktīvu plaušu slimību, gan infarktu vai insultu un daudzas citas.
Ja vecāki nekad nesmēķē telpās un bērna tuvumā, vai vienalga viņi kaitē bērnam?
Diemžēl, jā. Vismaz divas trīs stundas smēķētāja izelpa satur tās pašas kaitīgās vielas, kuras ir cigarešu dūmos. Cik nav redzēts, ka pieturā cilvēks izsmēķē, nomet cigareti un kāpj transportā, pēdējo dūmu vēl izpūšot salonā uz citiem pasažieriem. Tas, kuram jāsēž šim cilvēkam blakus, visu braukšanas laiku tiek pakļauts pasīvajai smēķēšanai, jo pēc smēķēšanas vēl ilgu laiku izelpā ir indīgas vielas. Iedomājieties ģimeni, kurā vīrs ir kaislīgs smēķētājs un mamma ir grūtniece. Ja pāris guļ vienā gultā, tad viņa visu nakti elpo to, ko viņš pūš ārā. Tas viennozīmīgi negatīvi ietekmē viņu gaidāmo bērniņu. Daži tēvi ar mani strīdas un saka, ka viņu smēķēšana mazuli neietekmējot, jo viņi ejot smēķēt ārā. Tad es viņiem skaidroju: „Neietekmē tad, ja pēc cigaretes izsmēķēšanas nenākat iekšā, bet divas stundas skrienat krosu ap māju!”
Tad vissliktākā ir situācija, ja māmiņa pīpē?
Jā, jo mamma bērnu ņem rokās seju pret seju, bet viņas izelpā ir kaitīgās vielas. Situācijas, kad mamma pīpē, stumjot bērna ratiņus, vai sēž uz soliņa un smēķē, bet mazulis atrodas blakus, nav apspriežamas – to nedrīkst darīt! Ir veikts pētījums, kurā smēķētājiem un viņa ģimenes locekļiem urīnā noteica nikotīna galaproduktu kotinīnu. Visaugstākais kotinīna līmenis urīnā uzrādījās bērniem, kuru klātbūtnē kāds smēķē, bet šī viela urīnā būtiski augstā koncentrācijā bija arī tiem bērniem, kuru vecāki smēķē laukā un nesmēķē bērna klātbūtnē.
Vai Jums ir kāds piemērs, kad lūdzāt vecākus nesmēķēt un pēc smēķēšanas pārtraukšanas uzlabojās bērna veselība?
Ja vecāki pārtrauc smēķēt, tad tas viennozīmīgi uzlabo slimā bērna situāciju. Kādam pacientam, kurš pie manis ārstējas jau vairākus gadus, bija grūti panākt astmas kontroli, – bērnam bija bieži astmas uzliesmojumi, kaut arī viņa mamma bija ļoti rūpīga un viņš saņēma nozīmēto ārstēšanu. Kā izrādījās, ģimene dzīvoja kopā ar vectētiņu, kurš smēķēja virtuvē, un māmiņa nespēja šo problēmu atrisināt. Pēdējā pusgada laikā, kopš viņi mainīja dzīvesvietu, pārceļoties dzīvot atsevišķi no smēķējošā vectētiņa, bērns praktiski vairs nav slimojis.
Patlaban modes lieta ir elektroniskās cigaretes. Vai tiesa, ka tās nav tik kaitīgas tuvumā esošajiem?
Nē! Ja sākumā bija cerība, ka tās būs mazāk kaitīgas, tad šobrīd veiktie pētījumi pierāda, ka tās ir tikpat kaitīgas, un atsevišķi rādītāji liecina, ka tās ir pat kaitīgākas par parastajām cigaretēm. Šīm cigaretēm nav dūmu, nav darvas un stiprās parasto cigarešu smakas. Elektroniskajā cigaretē ir nikotīna tvertnīte. Kad smēķētājs ievelk dūmu, sensors izsmidzina gaisā nikotīna devu. Tas ir aerosols, kas satur ultrasīkas daļiņas, kas var nokļūt ļoti dziļi elpceļos, radot elpceļu bojājumu, jo tāpat satur benzolu, acetaldehīdu, kadmiju, formaldehīdu, izoprēnu, svinu, niķeli un nikotīnu, kas ir kancerogēnas un kaitīgas vielas. Ne velti arī šīs cigaretes nedrīkst lietot telpās. Bērnus, kuri atrodas smēķētāja tuvumā, apdraud tās pašas problēmas, kuras rada parasto cigarešu dūmi, – var attīstīties astma un citas slimības. Elektroniskās cigaretes, kā jau visas atkarību izraisošās vielas, ienāca tirgū kā daudzsološs biznesa projekts, un cilvēki vēl arvien tiek maldināti, ka tās ir mazāk kaitīgas apkārtējiem.
Avots:
