Pirms pievienošanās NATO Somija un Zviedrija uzskatīja, ka diskusijas par NATO kodolarsenāla izvietošanu savā teritorijā nav vēlamas. Par to otrdien tiekoties Helsinkos, paziņoja Somijas premjerministre Sanna Marina un Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons. Viņu kopīgajā deklarācijā aicināts uz ciešāku sadarbību starp abām valstīm, lai stiprinātu drošību un labklājību.
Iepriekš Marina neizslēdza iespēju, ka Somijā varētu tikt izvietoti NATO kodolieroči. Somijas premjerministre sacīja, ka Somijai nevajadzētu prasīt nekādus priekšnosacījumus dalībai NATO, pirms turpināt sarunas par kodolieročiem, tāpēc jautājums pašlaik netiek aktīvi apspriests.
Kristersons novēroja, ka Zviedrijai un Somijai ir vienāds viedoklis šajā jautājumā. Viņš sacīja, ka ir pārliecināts, ka Zviedriju un Somiju dalībai NATO apstiprinās visas alianses dalībvalstis.
No 30 NATO dalībvalstīm, Somijas un Zviedrijas pieteikumus, vēl nav ratificējušas tikai divas – Ungārija un Turcija. Ungārijas amatpersonas apgalvo, ka projektu pabeigs līdz decembra beigām.
Somija un Zviedrija ilgu laiku vilcinājās pievienoties NATO. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir radikāli mainījis drošības situāciju Eiropā, un atbalsts dalībai NATO ir strauji audzis abu valstu politiķu un sabiedrības vidū.
Maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus kļūt par NATO dalībvalstīm. Gan NATO, gan daudzu tās dalībvalstu vadība pozitīvi izteicās par gaidāmo alianses paplašināšanos, taču bažas izraisīja Turcijas paziņojums, ka tā neatbalsta šo valstu iestāšanos NATO.
Taču NATO samita priekšvakarā Turcija pauda atbalstu Zviedrijas un Somijas uzņemšanai aliansē. 29. Jūnijā Zviedrija un Somija tika uzaicinātas pievienoties NATO, taču šim lēmumam būs nepieciešams visu 30 NATO dalībvalstu apstiprinājums.