Attīstījuši pētniecības prasmes
Jau iepriekšējās skolās topošajiem IZV absolventiem tieši eksaktie mācību priekšmeti bija tie mīļākie. Piemēram, Robertam Pavlovskim matemātika, bet Rebekai fizikai.
“Būsim godīgi: lielākajā daļā valsts vidusskolu tieši eksakto mācību priekšmetu pasniegšana nav tajā augstākajā līmenī. Kaut vai aprīkojumu, kas ir parastās skolās, nevar salīdzināt ar to, kas mums pieejams, piemēram ķīmijas kabinetā. Ja nākotnē interesē nopietni pievērsties pētniecībai, šī ir labākā vieta, kur šādas prasmes attīstīt,” saka Rebeka, kura iepriekš mācījusies Rīgas Hanzas vidusskolā.
Jautāti, ar ko mācības šeit atšķīrās no skolām, kur skolēni gāja iepriekš, topošie absolventi vispirms uzsver skolotāju augsto profesionalitāti. Skolēni atzīst, ka IZV pedagogiem strādāt nav viegli. Jo motivētāki skolēni, jo vairāk no skolotājiem prasa. Pedagogam jābūt gatavam, ka skolēni var uzdot jautājumus, uz kuriem skolotājam šobrīd nav atbildes un ka nāksies arī pašam apgūt ko jaunu.
Kaut IZV klases nav lielas, stundās skolēni tomēr tiek dalīti divās grupās, lai nodrošinātu pēc iespējas individuālāku pieeju. Arī piedāvāto mācību priekšmetu klāsts bijis plašāks nekā citās skolās. Piemēram, jaunieši apguva arī augstāko matemātiku. Parasti ikdienas mājasdarbi skolēniem tikpat kā nav uzdoti, taču patstāvīgi bija jāveic pētījumi vai jāraksta referāti.
Pētniecībai mācību procesā tika pievērsta liela nozīme. Savus pētnieciskos darbus skolēni centušies izstrādāt pēc iespējas augstākā līmenī, jo bija iespējas darboties arī RTU laboratorijās. Rebeka stāsta, ka divus gadus “katru pēcpusdienu trīs stundas pavadīju laboratorijā”. Taču arī pašā skolā izveidotas modernas laboratorijas, jo RTU esošās zinātniskās laboratorijas mācību procesam tomēr nav piemērotas.
Izstrādājot pētnieciskos darbus, skolēni varēja lūgt padomu arī RTU profesoriem, kas lieti noderējis.
Katru vasaru jauniešiem bija prakse, kurā varēja noskaidrot, kāda ir iecerētās profesijas ikdiena. Praksi varēja strādāt gan RTU, gan kādā no uzņēmumiem, kas atbalsta skolu. Rebeka teic: slavenās “Ēnu dienas” bieži vien ir tikai ekskursija uzņēmumā, tādējādi reāls priekšstats par ikdienu tajā nerodas. Prakses divu nedēļu ilgumā sniedz dziļāku ieskatu. Piemēram, Rebeka strādāja ķīmijas laboratorijā.
Vai nebija riskanti nākt uz tikko dibinātu skolu?
Roberts Pavlovskis atbild: “Nebija bail nevienu brīdi, tāpat nebaidījās arī mani vecāki. Jau, mācoties 8. klasē, biju nolēmis, ka mācības turpināšu Rīgā, tikai nezināju vēl, kuru skolu izvēlēšos. Nācu šurp, lai augstākā līmenī apgūtu fiziku un matemātiku. Taču izrādījās, ka te augstā līmenī var apgūt faktiski visus mācību priekšmetus.”
Renāte, kas iepriekš mācījusies Valmieras Valsts ģimnāzijā, atzīst, ka sākt mācības šajā skolā bijis liels izaicinājums, taču iepriekšējā skolā palikt nevarējusi, jo tur nespētu pilnībā attīstīt savu potenciālu.
Bet kā IZV jauniešiem klājās eksāmenos? Piemēram, daudz apspriestajā matemātikas eksāmenā.
Pilnu rakstu vari lasīt portālā la.lv, spiežot ŠEIT