Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018. gadā Latvijā viesojušies aptuveni 7,7 miljoni tūristu un prognozes ļauj secināt, ka 2019. gads būs tikpat ražīgs. Ja šim skaitlim pierēķinām arī vietējos tūristus, rezultāts ir vērā ņemams. Tūrisma nozares uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Alise Bite, kura jau vairākus gadus sekmīgi attīsta ēdināšanas biznesu, papildus ražojot alu un cita veida delikateses un ļaujot viesiem izbaudīt īsto Latvijas garšu, uzsver, ka reģionālais tūrisms Latvijā ar katru gadu attīstās arvien straujāk. Viņa norāda, ka tūristiem aizvien būtiskāka kļūst kultūras, dabas, arhitektūras un kulinārā piedāvājuma baudīšana, gulēšanai pludmalēs atvēlot sekundāru lomu.
Kopējā reģionu attīstības veicināšana
Salīdzinot situāciju šobrīd un pirms trīs vai četriem gadiem, varam secināt, ka reģionālais tūrisms Latvijā attīstās aizvien aktīvāk. Tendences liecina, ka tūrisma nozares pārstāvji nereti izvēlas veidot uzņēmumus ārpus galvaspilsētas. Pakāpeniski mainās izpratne par uzņēmējdarbību kopumā un biznesa attīstības iespējas sākam saskatīt arī citviet, ne tikai Rīgā. Attīstot uzņēmumu reģionā, papildus pievienotā vērtība ir atbalsts, ko var sniegt citiem vietējiem uzņēmējiem. Piemēram, es savam krodziņam produktus iegādājos tikai no vietējiem ražotājiem. Tas ir veids, kā veicināt konkrētā reģiona kopējo attīstību. Neapšaubāmi, liela nozīme ir vietas izvēlei un biznesa veidam – ne katrā vietā iespējams attīstīt jebkuru ideju. Visa pamatā ir rūpīga plānošana, tirgus izpēte un nemainīga kvalitāte.
Viesi no eksotiskām valstīm
Tas, ka Latvijas mazpilsētas un tur esošos tūrisma objektus apmeklē tikai vietējie ceļotāji, ir mīts. Reģionus kā vienu no galamērķiem savā ceļojuma maršrutā aizvien biežāk izvēlas arī tūristi no ārvalstīm. Arī mēs uzņemam viesus no Igaunijas, Japānas, Indijas un citām valstīm, protams, priecājamies ik dienas šeit redzēt arī latviešus. Tūrisms Latvijā – gan Rīgā, gan reģionos – attīstās pozitīvā virzienā, taču vienmēr ir vieta izaugsmei.
Reģioni piesaista ar latviskumu un unikalitāti
Konkurence tūrisma nozarē ir liela, taču tajā pašā laikā jāatceras, ka mēs visi veidojam kopējo Latvijas tēlu. Jāiegulda darbs un jādomā radoši, un jāprot atšķirties no citiem. Viens no veidiem, kā piesaistīt viesus, kuri interesējas par gastronomisko tūrismu, ir autentiskās Latvijas garšas. Par Latvijas tradicionālās garšas popularizēšanu tūrisma nozares pārstāvjiem tiek piešķirtas pat speciālas balvas, kas ir papildus motivācija strādāt un attīstīties. Viesu interesi var sekmēt ne tikai latviešu virtuve, bet viss kopumā – tradīcijas, mūsu valstij nozīmīgi stāsti, vietas un cilvēki. Ja agrāk izteikts tūristu īpatsvars koncentrējās galvaspilsētas reģionā, tad tagad situācija ir mainījusies. Arvien vairāk ārzemju viesu dodas arī uz citām pilsētām. Neapšaubāmi, mēs – reģionu pārstāvji neesam stāvējuši uz vietas, bet attīstījušies, lai kļūtu pievilcīgāki gan vietējiem, gan viesiem no citām valstīm. Tāpat tiek veidota sadarbība ar tūrisma informācijas centriem, plānojot tūrisma objektu kopējo piedāvājumu. Ceļotāji aizvien vairāk izvēlas baudīt kultūru, dabu un labu ēdienu, apmeklēt arhitektūras pieminekļus, mazāk domājot par gulēšanu pludmalēs – šī tendence Latvijas tūrisma nozares uzņēmējiem noteikti ir jāizmanto.
Veiksmes pamatā nemainīga kvalitāte
Nereti dzirdam, ka uzņēmumi vai restorāni bankrotē, nespējot noturēt klientu loku. Veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir nemainīgas kvalitātes saglabāšana un mīlestība pret to, ko dari. Panākumu atslēga nemaz tik tālu nav jāmeklē. Nozīme jāpiešķir katram sīkumam un mazākajai detaļai, lai klients justos apmierināts. Jau ilgāku laiku strādājot tūrisma nozarē, esmu pamanījusi, ka klienti spēj novērtēt arī šķietami mazsvarīgas detaļas. Ļoti bieži tas ir liels klupšanas akmens vairumam uzņēmēju – apstāšanās pie sasniegtā, gaidot, ka viss notiks pats no sevis. Dažkārt kvalitātes rādītāji krītas, palielinoties apjomam un pieprasījumam, tomēr šādu situāciju nedrīkst pieļaut.
