Federālo rezervju sistēma trešdien samazināja bāzes procentu likmi par neparasti lielu pusprocenta punktu, kas ir dramatiska pārmaiņa pēc vairāk nekā divus gadus ilgušās augstās likmes, kas palīdzēja savaldīt inflāciju, bet kas arī padarīja aizņemšanos amerikāņu patērētājiem sāpīgi dārgu.
Likmju samazinājums, kas ir pirmais FED samazinājums vairāk nekā četru gadu laikā, atspoguļo tā jauno koncentrēšanos uz darba tirgus veicināšanu, kas ir parādījis skaidras palēnināšanās pazīmes. Tā kā tas notiek tikai dažas nedēļas pirms prezidenta vēlēšanām, FED rīcībai ir arī potenciāls sajaukt ekonomisko situāciju tieši laikā, kad amerikāņi gatavojas balsot.
Centrālās bankas rīcība samazināja galveno procentu likmi līdz aptuveni 4.8%, kas ir zemāka nekā divas desmitgades augstākais līmenis (5.3%), kur tā atradās 14 mēnešus, cenšoties ierobežot četru desmitgažu laikā vissmagāko inflācijas sēriju. Inflācija ir samazinājusies no 9,1% maksimālā līmeņa 2022. gada vidū līdz trīs gadu zemākajam līmenim – 2,5% augustā, kas nav tālu virs FED noteiktā 2% mērķa.
FED politikas veidotāji arī signalizēja, ka paredz samazināt galveno procentu likmi vēl par pusprocenta punktu šogad pēdējās divās sanāksmēs novembrī un decembrī. Un viņi paredz vēl četrus likmju samazinājumus 2025. gadā un divus 2026. gadā.
FED paziņoja, ka “ir guvis lielāku pārliecību, ka inflācija ilgtspējīgi virzās uz 2%”.
Lai gan centrālā banka tagad uzskata, ka inflācija lielā mērā ir uzvarēta, daudzi amerikāņi joprojām ir neapmierināti ar joprojām augstajām pārtikas produktu, degvielas, īres un citu pirmās nepieciešamības preču cenām. Bijušais prezidents Donalds Tramps vaino Baidena un Harisas administrāciju inflācijas kāpuma izraisīšanā. Savukārt viceprezidente Kamala Harisa apsūdzēja, ka Trampa solījums piemērot tarifus visam importam vēl vairāk paaugstinās cenas patērētājiem.
FED veiktajam likmju samazinājumam laika gaitā vajadzētu samazināt hipotēku, auto aizdevumu un kredītkaršu aizņemšanās izmaksas, tādējādi uzlabojot amerikāņu finanses un veicinot lielākus tēriņus un izaugsmi. Mājokļu īpašnieki varēs refinansēt hipotekāros kredītus ar zemākām likmēm, ietaupot uz ikmēneša maksājumiem, un pat pārvietot kredītkaršu parādus uz lētākiem patēriņa kredītiem vai mājokļa kredītlīnijām. Arī uzņēmumi var vairāk aizņemties un investēt.
Saskaņā ar Freddie Mac datiem vidējās hipotekāro kredītu likmes jau ir samazinājušās līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim – 6,2 %, tādējādi veicinot pieprasījumu pēc refinansēšanas.
Nākamā FED politikas sanāksme notiks 6.-7. novembrī – uzreiz pēc prezidenta vēlēšanām. Samazinot likmes šonedēļ, īsi pirms vēlēšanām, FED riskē ar uzbrukumiem no Trampa puses, kurš ir apgalvojis, ka likmju samazināšana tagad ir politiska iejaukšanās.
Centrālās bankas amatpersonas cīnījās pret augsto inflāciju, 2022. un 2023. gadā 11 reizes paaugstinot galveno likmi. Kopš tā laika darba samaksas pieaugums ir palēninājies, novēršot potenciālo inflācijas spiediena avotu. Turklāt naftas un gāzes cenas krītas, kas liecina, ka inflācijai turpmākajos mēnešos vajadzētu turpināt samazināties. Arī patērētāji vēršas pret augstajām cenām, piespiežot tādus uzņēmumus kā Target un McDonald’s izvietot piedāvājumus un atlaides.
Tomēr pēc vairāku gadu spēcīga darbavietu skaita pieauguma darba devēji ir palēninājuši darbā pieņemšanu, un bezdarba līmenis no pusgadsimtu zemākā līmeņa 2023. gada aprīlī ir pieaudzis gandrīz par veselu procentpunktu, sasniedzot joprojām zemo līmeni – 4,2%. Kad bezdarba līmenis ir tik ļoti pieaudzis, tam ir tendence turpināt pieaugt. Tomēr FED amatpersonas un daudzi ekonomisti norāda, ka bezdarba pieaugums šoreiz lielā mērā atspoguļo darba meklētāju pieplūdumu, jo īpaši jauno imigrantu un neseno koledžu absolventu, nevis atlaišanu.
FED apspriedēs tiek apspriests jautājums par to, cik ātri tā vēlas pazemināt bāzes likmi, lai tā vairs nedarbotos ne kā ekonomikas bremzētājs, ne kā paātrinātājs. Nav skaidrs, kur būs šis tā sauktais “neitrālais” līmenis, lai gan daudzi analītiķi to nosaka 3% līdz 3.5% līmenī.