Mērķim jābūt jau bērnībā
Bagāti cilvēki skaidri apzinās, kādiem mērķiem jābūt viņiem un viņu bērniem. Jā, viņi audzina topošos Harvardas absolventus, topošos Top-menedžerus, topošos ārstus un prezidentus. Tajā pat laikā vidējais pilsonis audzina bērnus ar domu: a, ja nu paveicas!?
“Manu draugu – grāmatu izdevēju ģimenē dēls negribēja mācīties un vispār nezināja, ko viņam darīt dzīvē. Tad tēvs pieņēma lēmumu un aizsūtīja viņu strādāt bezpajumtnieku patversmē, bez kādiem līdzekļiem. Pāris nedēļas vēlāk puika atgriezās mājās ar milzīgu vēlēšanos mācīties un piedalīties ģimenes biznesā” – stāsta Džonsone.
Bez TV un mobilā telefona
Kas ir labākais “katra normāla bērna” draugs? Visticamāk – televizors, mobilais telefons un dators. Denijas Džonsones bērni savus pirmos telefonus saņēma 16 gados, pirmais dators bija tēva – vecais un televizora majās nav vispār.
“Mani bērni nevar sev atļauties mobilos telefonus, jo paši vēl neko nepelna. Mobilais pieradina cilvēku neorganizēt savu laiku, savukārt televizors demonstrē nepareizus dzīves modeļus.
Ko Jums māca multene par Sūkli Bobu?
Slinkais, izlaistais un nihilistiskais vīriņš priecājas par to, kā apmuļķojis citus. Vai Jūs vēlētos, lai Jūsu dēli izaugtu par tādiem vīriņiem? Vai vēlētos tādus vīrus savām meitām? Ja TV neskatīties 30 dienas, no šīs atkarības var atbrīvoties” – domā Džonsone.
Māciet bērniem mīlēt darbu
Tuvojas brīvdienas un ko dzird bērni? Paldies Dievam, piektdiena ir klāt un varam atpūsties no DARBA: priekšnieks man cūka, padotie neklausa, darbs – tracina. Tāda pozīcija jau no pašas bērnības bērniem māca to, ka darbs – tas ir slikti, grūti, nepatīkami. Bērni, kurus tā trenē, nekad no laba prāta negribēs strādāt vai sākt privāto biznesu.
Viņas ģimenē bērni jau no 2 gadu vecuma dara vienkāršos mājas darbus un jau 11 gadu vecumā viņu ieguldījums ir jūtams.
“Tā viņi maksā par dzīvošanu un ēšanu mūsu mājā. Dzīvē nekas nav par brīvu” – tā domā miljonāre. Viņai nav mājās sava pavāra, aukles vai istabenes – ar visiem mājas darbiem ģimene tiek galā pati.
Tajā pat laikā, ir svarīgi, lai bērns būtu spējīgs izdarīt darbu, kas viņam nepatīk, vai liek piepūlēties – jo tas audzina raksturu un gribasspēku. Bez tiem dzīvē iztikt nevarēs. Ja cilvēks darīs tikai to, kas viņam patiks – nekādu papildus labumu tas viņam neatnesīs.
Jūs neesat Bankomāts savam bērnam
“Es dodu bērnam 50 dolārus gadā apaviem un pērku četrus džinsu pārus. Nekādus šikos apavus par tādu naudu nenopirksi, bet, ja ļoti gribās, ej un nopelni, vai arī gaidi izpārdošanu! – tāda ir Džonsones nostāja, atgādinot, ka bērnam jābūt nodrošinātam ar pašu nepieciešamāko, taču īpašās fantāzijas un vēlmes viņam jārealizē pašam.
“Pats muļķīgākais, ko var izdarīt vecāki – pelnīt naudu, lai dotu bērniem to, kas viņiem pašiem bērnībā ir trūcis. Kad bērni izaug, viņi nokļūst pasaulē, kurā vairs nevar dzīvot tā, kā pieraduši” – atzīmē biznesa sieviete.
Tērēt vai krāt?
Ar naudas tērēšanu ir tikai divi varianti: pirkt nevajadzīgas lietas (un nodrošināt labu izglītību un ceļojumus tiem biznesmeņu bērniem, kuri tirgo šīs lietas), vai arī iemācīt bērniem krāt naudu, pelnīt, investēt. “Kā motivēt bērnu netērēt naudu tur, kur tas nav vajadzīgs? Mums mājās ir noteikums: sakrāj 10 dolārus un es Tev iedošu vēl 10. Kad summa ir sakrāta, var pirkt tikai tās lietas, kas palīdzēs Tev attīstīties: velosipēds, mūzikas instruments, ceļojums” – stāsta Džonsone. Un nepērciet to, ko pērk cit! Kā likums, tās ir liekas mantas, kas tikai aizņem vietu.
Māciet bērnam būt dāsnam
Lielākā daļa veiksmīgu cilvēku ir emocionali un materiāli dāsni. Viņi nav skaudīgi un ir ļoti dāsni. Māciet bērniem cieņu. Ne velti Bībelē teikts, ka desmitā tiesa jāziedo. Arī viņas bērni 10% no katra nopelnītā dolāra ziedo labdarībai – bāreņiem. 20% paliek atpūtai un izklaidēm, bet pārējais aiziet krājkasītē. Nākotnei un ideju realizācijai.
