Pērn lietus, šogad saule. Postaža, kas nodarīta visām lauksaimniecības jomām, ir prātam neaptverama. Pagājušajā gadā raža bija laba, bet tehnika nogrima dubļos, un zemnieki to nespēja novākt. Šogad – uz lauka, visticamāk, rudenī tiks, bet ko vākt, nebūs. “LA” ciemojās Ķeguma novadā, kur saimnieko dārzeņkope, kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. Aina traģiska – kāposti savītuši, burkānu nav un kartupeļi nezied. “Šeit nav lijis kopš aprīļa,” ejot pa izkaltušajiem laukiem, saka saimniece.
Lasi arī: Lielbritānijā strādājošie latvieši pie Latvijas algām vairs nespētu pierast
Ārkārtas situācija Latvijā un Lietuvā
“Ja mitrums būtu pietiekamā līmenī, burkāni izdīgtu divu nedēļu laikā, un tukšā lauka vietā būtu skaista zaļa pļaviņa,” skaidro E. Strazdiņa. Arī kāpostgalvām bija jābūt redzamām un kartupeļiem jāzied. “Lauksaimnieki ir atkarīgi no laika apstākļiem. Skaidrs, ka ražas samazinājums būs, taču par tās kvalitāti vēl pāragri spriest. Atliek gaidīt un cerēt uz lietu. Bet pircējiem noteikti jārēķinās ar cenu kāpums. Visticamāk, veikalu plauktos dominēs importa preces, piemēram, no Polijas, ne vietējā produkcija.”
Zemkopības ministrija (ZM) šodien paziņoja, ka sausuma radīto postījumu dēļ Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem un projektu realizētājiem nepiemēros soda sankcijas. Tāpat tiek izskatīta iespēja valstī izsludināt ārkārtas situāciju, ko lūgušas vairākas pašvaldības un lauksaimnieku organizācijas. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā. Tur jau vairākos apgabalos izsludināta ārkārtas situācija. “Eiropas Savienības regula un Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sausuma radīto šī brīža situāciju Latvija ir tiesīga pielīdzināt ārkārtējai situācijai, jo tā būtiski ietekmē daudzu lauku saimniecību darbību. Regulā arī noteikts, ka nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi ir arī ārkārtīgs sausums, ko var pielīdzināt dabas katastrofai,” ziņo Dagnija Muceniece, ZM preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Zemkopības ministrija arī sekošot līdzi situācijai laukos, konsultējoties ar Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra ekspertiem un lauksaimniekiem, lai apzinātu un vērtētu sausuma ietekmi lauksaimniecībā.
Ēdīsim kartupeļus no Pakistānas?
“Uzskatu, ka ārkārtas situācija noteikti ir jāizsludina,” “LA” uzsver “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa. “Savukārt pašvaldībām varētu lūgt zemes nodokļa atlaidi, jo nav jau līdzekļu par ko to samaksāt.” Taču nereti nākas dzirdēt viedokli, ka zemniekiem jau nekad nav labi. Vienu gadu tie sūdzas par lietu, otru par tā neesamību. “Jā, arī es esmu uzklausījusi šādus izteikumus. Dabas katastrofu skaits ar gadiem ir krietni audzis. Zemnieks ir ļoti, ļoti atkarīgs no laika apstākļiem, ar to vienkārši ir jārēķinās.”
Lasi arī: Dagdā ar stāstiem godinās bitenieka amatu
E. Strazdiņa arī skaidro, ka, pat strādājot ar modernām tehnoloģijām un visu izdarot precīzi un pareizi, daba diktē savus noteikumus, un 100% garantija šīs profesijas pārstāvjiem nekad nebūs. Cilvēkiem, kuri nosoda zemnieku lūgumus, saimniece iesaka paskatīties no cita skatu punkta: “Visas šī kompensācijas, kas zemniekiem tiek maksātas no nodokļu maksātāju naudas, dod iespēju krietni lētāk nopirkt dārzeņus tiem cilvēkiem, kam šīs naudas ir mazāk. Šādā gadā dārzeņiem, piemēram, kartupeļiem veikalā vajadzētu maksāt divus eiro kilogramā. Ja netiktu izsniegtas pilnīgi nekādas kompensācijas, tad šādas cenas Eiropā arī būtu. Un tad atliek divi varianti. Vai nu iegādāties dārgo Eiropas preci, vai pirkt nezināmas izcelsmes dārzeņus, kas audzēti ārpus Eiropas robežām. Piemēram, ievestos kartupeļus no Pakistānas, kuri pilni ar ķīmiju.”
Avots:
