Nīderlandes banka ING nesen publicēja ES būvniecības perspektīvu ziņojumu, kurā norādīts, ka šogad gaidāms ievērojams nozares aktivitātes kritums. Tomēr nākamajā gadā būvniecības izaugsme, visticamāk, atsāksies.
Ziņojumā teikts: “Mēs sagaidām, ka šogad būvniecības apjomi samazināsies (-1,5 %). Tas ir mazāk nekā mūsu iepriekšējā prognozē (-0,5 %), galvenokārt tāpēc, ka pārskatīti Eurostat dati.”
Eiropas datu birojs nesen paaugstināja ES būvniecības rādītāju 2023. gadam no 0,1 % līdz 1,4 %. Tādējādi izaugsme turpinājās ilgāk, nekā gaidīts, un rezultātā lejupslīde sākās vēlāk, kā rezultātā 2024. gadā bija vērojams lielāks, nekā gaidīts, sarukums.
“Tomēr optimistiskās pazīmes, kas tika atzīmētas mūsu iepriekšējā prognozē, kļūst arvien redzamākas. Daudzās valstīs mājokļu cenas turpina pieaugt, un ir palielinājusies būvatļauju izsniegšana.
“Turklāt būvniecības vērtību ķēdes sākumā šķiet, ka būvmateriālu (piemēram, betona, cementa un ķieģeļu) ražotāji ir pārvarējuši zemāko ražošanas apjomu punktu.”
Ilgāks sagatavošanās laiks ir veicinājis arī nedzīvojamo un dzīvojamo ēku būvniecības apjomu samazināšanos, jo gan uzņēmumi, gan individuālie pircēji ir atturējušies no investīcijām jaunos īpašumos.
No otras puses, sagaidāms, ka renovācijas apakšnozarē, kas ietver arī ilgtspējības darbus, pieprasījums palielināsies līdz gada beigām, kā arī 2025. gadā.
Tas, visticamāk, attieksies arī uz ieguldījumiem infrastruktūrā, kur izaugsmi galvenokārt veicinās elektrotīklu paplašināšana, ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā un zaļā pāreja.
Paredzams, ka līdz ar šīm tendencēm 2025. gadā uzlabosies mājokļu tirgus un tiks izsniegts vairāk būvatļauju jaunu mājokļu būvniecībai. Tas, visticamāk, veicinās arī būvniecības nozares izaugsmi.
Vācijas būvniecības apjomi gada 2. ceturksnī samazinājās par 2,6 %, apvēršot pirmajā ceturksnī novēroto izaugsmi.
Arī šajā valstī no 2021. gada līdz 2023. gadam būvniecības nozarē bija vērojams vājinājums, un šī tendence, visticamāk, turpināsies arī atlikušajā šā gada daļā.
Ziņojumā teikts: “Augustā Vācijas būvuzņēmēji bija vispesimistiskāk noskaņotie starp lielākajām ES valstīm. Būvatļauju skaita samazināšanās jauniem dzīvojamo ēku projektiem 2024. gada pirmajā ceturksnī liecina par joprojām pastāvošajām grūtībām.
“Tomēr Vācijas inženiertehniskā nozare piedāvā zināmu atvieglojumu. Valsts infrastruktūra ir sliktā stāvoklī, un ieguldījumi ceļos un digitālajā infrastruktūrā veicina zināmu izaugsmi šajā apakšnozarē.”
ING arī lēš, ka Francijas būvniecības produkcijas izlaide šogad samazināsies par -1,0 %, galvenokārt tāpēc, ka valsts būvuzņēmēju noskaņojums joprojām nav atguvies pēc pagājušā gada vājuma.
Relatīvi lēnāk tiek izsniegtas arī būvatļaujas jaunu māju būvniecībai, savukārt mājokļu cenu atpalicība attur no jauniem projektiem.
Nīderlandes mājokļu tirgū šā gada sākumā reģistrēts lielāks izsniegto būvatļauju skaits, kā arī pieaug jaunuzcelto mājokļu pārdošanas apjomi. Abas šīs tendences liecināja par mājokļu tirgus atveseļošanos.
Tomēr paredzams, ka šogad būvniecības izlaides tirgus samazināsies par 3%, jo to joprojām ietekmē pagājušā gada jauno mājokļu pārdošanas un būvatļauju skaita kritums.
Spānijas būvniecības nozarē pagājušajā gadā bija vērojama spēcīga izaugsme par 4,5 %, bet šā gada pirmajā pusgadā tā stabilizējās. To galvenokārt noteica gan nedzīvojamo, gan dzīvojamo ēku būvniecības atļauju izsniegšana, kas 2024. gada pirmajā ceturksnī attīstījās labā tempā.
Tomēr, ņemot vērā to, ka laikā no 2019. līdz 2022. gadam ražošanas apjoma rādītāji samazinās par 25 %, Spānijas būvniecības uzņēmumi joprojām cīnās ar grūtībām.
