Kad birojā parādījās jauna darbiniece, sākās patiesi jauna ēra. To uzreiz sajuta menedžere Olga. Meitene, neskatoties uz pieticīgo tērpu un diskrētu grimu, izstaroja pārliecību un mieru.
Viņas asprātīgās atbildes vietējiem plēsoņām bija līdzvērtīgas sacelšanās sākumam. Un tas nebija viss.
Vija sāka strādāt apmēram pirms mēneša. Viņa bija jauna sieviete, kas jaunāka par 30 gadiem, ar skaistu izskatu un gudrām acīm. Jau pirmajā dienā kļuva skaidrs, ka viņai nebūs viegli.
Divas dominējošās sievietes, Irina un Anna, no viņas nodaļas sāka ar vienkāršu vietas norādīšanu ka jauniņajai. Taču viņiem par pārsteigumu VIja nekādi nereaģēja uz aizvainojošo attieksmi. Kad viņa tika atklāti sūtīta pēc sviestmaizēm uz blakus veikalu, Vija mierīgi atbildēja, ka tas neietilpst viņas oficiālajos pienākumos. Kopš tās dienas viņa kļuva par mērķi numur viens.
Strādīgā menedžere Olga ļoti baidījās par jaunpienācējas vietu. Viņa ne reizi vien ir redzējusi, kā meitenes tikai mēnesi vēlāk devās prom asarās no komandas “dvēseliskuma”. Olga nopūtās. Paņemt un atlaist šīs divas vistas. Bet ko darīt, viņām ir sakari. Un tas ir daudz svarīgāk par produktivitātes statistiku, kas Irinai un Annai bija tālu no ideāla.
Olga atrada Viju vispārējā tērzēšanas čatā un katram gadījumam uzrakstīja viņai brīdinājumu: lai viņa nekavējoties uzliek paroli darba datoram, pretējā gadījumā kāds var “nejauši” visu izdzēst vai sajaukt. Vija sirsnīgi pateicās Olgai tajā pašā dienā pēc darba.
-Jā, es redzēju vienu pie mana klēpjdatora, sacīja Vija. – Paldies par brīdinājumu.
– Nav par ko, Olga kautrīgi pamāja ar roku. — Kā tev darbs kopumā patīk?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk