Kad ir ebreju Lieldienas jeb Pesaha 2018.gadā un ar ko tā atšķiras

Jums šķiet, ka brīnišķīgākā brīvdiena ir Jaunais gads, bet faktiski tā ir tikai kalendāra skaitļu permutācija. Cilvēki paši šajā konkrētajā dienā ir ieviesuši brīnuma elementus un priecājas. Patiesībā viens no brīnišķīgākajiem svētkiem ir ebreju Lieldienas. To sauc par Pesahu.

Šajos svētkos svin reālu brīnumu, kas notika pirms vairāk nekā 3000 tūkstošiem gadu. Pesaha ilgst nedēļu. Septiņās dienās šajos tālākajos laikos Tas Kungs darīja brīnumu cilvēkiem, kuri gandrīz zaudējuši cerību uz pestīšanu. Viņš sagriezis jūru un pavēra ceļu ebrejiem uz viņu zemēm, ceļu uz brīvību. Cilvēki, kuri pagodināja savu vēsturi un visu savu dzīvi, apliecinot, ka nedrīkst nolaist rokas, pat vissliktākajā situācijā. Lasiet mūsu rakstā, kad 2018. gadā tiek svinēts Pesachs un kādas interesantas tradīcijas ir saistītas ar šo brīvdienu.

Lasīt arī: Aizbraucējs: Valstij nebija intereses mani noturēt kā personību Latvijā

Kad Pesaha notiks 2018. gadā

Svētku diena svārstās no marta līdz aprīlim. Precīzs datums grieķu kalendāram tiek paziņots atsevišķi. Visi ebreju svētki sākas ar saulrietu un tad beidzas. Pesaha svinības 2018. gadā ilgst no 30. marta līdz 7. aprīļa vakaram. Pesaha un kristiešu Lieldienas, tās ir dažādas brīvdienas, tās apvieno tikai tas, ka abas notiek pavasarī.

Nedaudz no svētku vēstures, tas ir interesanti

Katrai tautai ir savs stāsts. Tātad, Pesahs, tas ir pats ebreju tautu vēstures sākums. Šī ir brīvības brīvdiena. Tāpat kā Bastīlijas sagūstīšanas diena, bet tā nozīme ir daudz lielāka! Ebreji ieguva brīvību pēc 400 gadus ilgas verdzības ēģiptiešu vidū. Tik daudz ciešanu, nabadzības, izsalkušo gadu un vienīgā ticība, kohēzija un pacietība ļāva viņiem izkļūt no šīs elles.

Svētki slavē vairākus notikumus, pēc tam ebreji kļuva par atsevišķiem cilvēkiem. Iedomājieties, kad ebreji ieradās Ēģiptē, tie pārstāvēja vienu ģimeni, kurā bija tikai septiņdesmit cilvēki. Un viņi pameta Ēģipti kā neatkarīga valsts, kuras skaitlis bija 600 000, un tas ir tikai vīriešiem. Vēsture klusē par sieviešu skaitu.

Lasīt arī: Katoļu Lieldienas 2018.gadā

Tajā pašā sākumā viņi Ēģiptē tos labi pieņēma. Bet laika gaitā “labie” Ēģiptes cilvēki nolēma, ka ir pārāk daudz ebreju, un ka ar to ir jādara kaut kas. Vajāšana sākās pret ebrejiem, tika uzlikts visgrūtākais darbs. Jebkurā laikā viņu mājas varēja ielauzties, pēc faraona pasūtījumiem tika nogalināti jaundzimušie vīrieši, sievietes tika pazemotas. Laiks bija grūts, jautājums bija kā izdzīvot. Ebreji vairs nevarēja paciest nežēlīgas mokas. Viņi izteica savus lūgumus un palīdzību.

Saskaņā ar Bībeles leģendu, Kungs nolēma glābt ebrejus no vergu daļas zem ēģiptiešu faraona jūga, kurš nevēlējās viņus pamest. Katrā ebreju ģimenē 14. naktī no pirmās mēness dienas, pēc mēness kalendāra, bija jāupurē jērs. Upuri vajadzēja pagatavot ar rūgtiem garšaugiem un svaigu maizi. Tad ar upura asinīm nosmērēt ieejas durvis. Tajā naktī Nā*es eņģelis pagāja garām ar jēra asinīm nosmērētajām durvīm, ieejot ēģiptiešu mājās, nogalinot viņu pirmdzimto. Ebreju valodā Pesahs nozīmē “nodots tālāk”.

Pēc šiem šausmīgajiem notikumiem faraons ļāva ebrejiem atstāt Ēģipti. Bet trīs dienas vēlāk faraons pārdomāja par to un nosūtīja armiju pēc saviem bijušajiem vergiem. Ebreji, gāja ar Mozu un, kas vadīja tos pa tuksnesi, pārvarot visas ceļa grūtības, beidzot nonāca pie Sarkanās jūras.

Lasīt arī: Hipnotizētāji. Šo trīs zodiaka zīmju pārstāvji visbiežāk un izteiktāk spēj apburt ar skatienu

Tad viņus gaidīja jauna nelaime, nekādi pāri jūrai nebija iespējams tikt, pēc tam faraona armija viņus panāca. Šķiet, ka nav izejas, visas sāpes bija veltīgas. Šeit, spriežot pēc vecajiem ierakstiem, Mozus, paklausot Dieva gribai, pacēla savu nūju un norādīja ar to uz jūru. Sākās spēcīgs vējš, kas pūta visu nakti. No rīta jūras vidū parādījās sausa pāreja, kur tajā bija viļņi. Ebreji nekavējoties steidzās pa šo ceļu uz apsolīto zemi. Kad ēģiptieši steidzās pāri ejai, viļņi tika slēgti, karavīri tika nogalināti. Tādējādi notika brīnums, un izraēlieši ieguva brīvību, atrada savu zemi.

Atceroties šos notikumus par radīto brīnumu, ebreji katru gadu, nedēļu ietur gavēni, atkal kļūstot par brīvu. Šīs ir tik brīnišķīgas pavasara brīvdienas Pesahs, nevis tikai datumu maiņa, bet gan brīvības iegūšana visiem cilvēkiem. Tajā dienā, kad Tas Kungs izglāba ebrejus no ēģiptiešu jūga, Izraēla dēli beidzot ticēja viņa lielajai varai.

Ebreju Lieldienu tradīcijas un paražas

Pesahas brīvdienu likumi ir daudzšķautņaini un daudzveidīgi, svētajā grāmatā ir izskaidrotas visas šīs svētās nedēļas detaļas. Ikvienam, kurš vēlas, Lieldienu Sederu varētu turēt visus noteikumus un kanonus.

Lasīt arī: Retrograda Jupiters no 9.marta līdz 9.jūlijam: tā ietekme uz Zodiaka zīmēm

Brīvdienas ilgst 7 dienas Izraēlā un 8 dienas ārpus tā. Un pirmās un pēdējās dienas pilnvērtīgas svētku dienas, kā arī pārējās brīvdienu dienas.

Ebreju Pesahas svētku vakars

Nedēļas laikā pirms svētkiem izraēliešu mājas burtiski aizceļo uz aplenkuma stāvokli. Tiek sākta vispārēja tīrīšana. Noslauka, nokrata no katra mājas stūra, katra istaba ir mazgāta, lai spīdētu. Logu tiek nomazgāti tik tīri, ka caur redzamības dēļ šķiet, ka tie vispār nepastāv. Šīs vispārējās tīrīšanas galvenais mērķis ir noņemt visu no mājas raugu maizes, kas sagatavota, izmantojot graudaugus un raugu. Visi līdz mazākajiem drupējiem. Pirms Sedera, Pesaha svētku sākumam, viss ir jāpabeidz.

Tad sākas sava veida spēle. “Kameca meklēšana”

Svētku priekšvakarā vakara svētīgā aktivitāte tiek veikta Hameca meklēšana (Bdikat Hamec). Ģimenes vadītājs, dažādās mājas daļās iepriekš noslēpj desmit mazus maizes gabalus. Tad, uzņēmis visu ģimeni, viņi nodzēš gaismu un uz paliktņa aizdedz sveces, lai ar to būtu viegli iet. Otrā rokā, vecākajam vīrietim ir zosu spalva un koka karote. Sākas aizraujoša meklēšana. Visas istabas ar sveci rokās, tiek apstaigātas, lai meklētu maizes gabaliņus, jo Pesahā nedrīkst atstāt pat drupaču. Maize atrodas visvairāk neparedzētās vietās, kas bērniem dod īpašu prieku. Koka karotē gabaliņus nomazgājas ar zosu spalvu. Nākamās dienas rītā viss, kas atrasts, tika svinīgi sadedzināts kopā ar spalvu un karoti, kas bija kā attīrīšanas simbols.

Pesacā Jeruzālemē pulcējas miljoniem svētceļnieku. Neskatoties uz tik daudziem cilvēkiem, neviens nekad nav sūdzējies par neērtībām naktsmītnēs vai kaut ko citu.

Svētku priekšvakarā galvenais notikums ir Pesahas jēra upuris. Katra ģimene sagatavo jēru iepriekš un stingri uzrauga, lai ar to nekas nenotiek, pretējā gadījumā to nevar izmantot kā upuri. Bieži mazās ģimenes tiek sagrupētas un kopīgi veic upuri. Visi upurētie jēri tika sagriezti un cepti, ēdiena vārīšana nav pieļaujama.

Interesanti, ka šajās septiņās dienās ir atļauta tikai neraudzēta maize no atļautiem graudaugiem, to sastāvā ir tikai milti un ūdens. Šādas maizes sauc Matza. Bērni cenšas nozagt Lieldienu matzas gabalu, pēc tam nomainīt to pret dāvanām. Tiek uzskatīts, ka tas ir maizes veids, ko ebreji ēd, būdami verdzībā starp ēģiptiešiem. Matzes pagatavošana nedrīkst ilgt vairāk kā 18 minūtes. Tas bija tik steigā, ka ebreji atstāja Ēģipti, nav laika rauga celšanai.

Lasīt arī: Kaķis – talismans: izvēlieties to pēc savas horoskopa zīmes

Visas septiņas dienas, kad Pesahs ēd tikai liesu, tas ir kā Lieldienu upura upuris, lai staigātu pa Izraēlas dēlu mājām un uzbrūk saviem ienaidniekiem. Izvairieties no produktiem, kas var fermentēt: alu, liķieri, maizi uz raugu.

Seders

Seders, tas ir svētku vakariņas, kas tiek sarīkotas svētku pirmajā vakarā. Galdu uzklāj pēc ģimenes atgriešanās no sinagoga pēc saulrieta. Šādam galdam sēž ne tikai ģimenes locekļi, bet arī vientuļie cilvēki, kuriem nav neviena ar, ko sagaidīt Lieldienas. Šovakar galds ir pārklāts ar labāko galdautu, tiek likti sudraba priekšmeti. Tiek lasīti Svētie Raksti, tiek dziedāti psalmi.

Interesanti, ka viņi dzer vīnu un ēd matsu pusguļus, tā kā brīvie ļaudis ēda savu ēdienu vecos laikos, un rūgtie augi atmiņā par bijušo verdzību stāv. Pat zaļumus mērcē sāļajā ūdenī, atceroties ebreju asaras verdzības gados.

Galvenais uz galda ir trauks ar obligātu, simbolisku produktu:

  • Matza, rūgti un asas garšas zaļumi.
  • Harosets, šī ir neparasta augļu un riekstu kombinācija, bieži pievienojot vīnu.
  • Gaļa ar kauliem, kas cepta ugunī, ir atgādinājums par upuri.
  • Cieti vārītas olas, kā dzīves cikla simbols.
  • Vārīti kartupeļi un sālsūdens.

Vakariņu laikā tiek pasniegti četras glāzes vīna, bet piektais – pravietim Eliyahu, kurš neredzami apmeklē Sederu katrā ebreju ģimenē.

Seders beidzas ar labu dārzkopības gadu novēlējumiem. Viņi dzied jautras dziesmas, stāsta par ebreju dzīvi, par senajām tradīcijām. Sederā ir ierasts gatavot darbiņus kopā ar bērniem, piemēram, skaisti krāsot galveno ēdienu, radīt aplikācijas vai zīmējumus par brīvdienu tēmu.

Lasīt arī: Hibla Gerzmava sniegs koncertu Latvijas Nacionālajā Operā

Pirmajai dienai seko 5 dienas, kuras šajās dienās jūs varat strādāt.

Pesahas pēdējā diena ir arī svētku diena. Par to visi pilsētas iedzīvotāji dodas uz jūru vai netālu esošo ezeru. Šajā dienā viņi atcerās, kā ebreji šķērsoja Sarkano jūru. Šovakar izlasiet svēto Toru, fragmentu par to, kā Dievs izdarīja brīnumu un sagriež viļņus pirms izraēliešiem, un tad, kā viļņi absorbēja faraona karavīrus.

Daudzos avotos Pesahi sauc par festivālu par godu ebreju izceļošanai no Ēģiptes. Tagad tu zini, kāpēc.

Mazas atšķirības starp kristiešu Lieldienām un Pesahu

Pareizticīgo Lieldienu svētki ir Jēzus Kristus augšāmcelšanās Svētki, svētki atbrīvošanai no verdzības. Pesahs, pavasara svētki, brīvība. Atjaunošanas triumfs un jaunas dzīves sākums.

Ebreju Pesahas galvenā nozīme ir tā, ka kopš tā laika sākās ebreju veidošanās vēsture kā neatkarīgs cilvēks, kas spēj izdzīvot grūtos apstākļos un saglabāt savu vēsturi un tradīcijas.

 

Avots: vedmochka.net

Gunta Graudiņa

COMMENTS

  • <cite class="fn">Skolnieciņš no svētavota</cite>

    Nesteidzoties tuvojas Lieldienas. Lieldienas ir auglības un dzīvības svētki. Šie svētki ir par godu pavasara un rītausmas Dievietei Ostarai. Lieldienas ir ģermāņu Dievietes Ostaras svētki. Lielā diena ir par godu pavasara un rītausmas Dievietei Ostarai. Diemžēl kristietība, veicot asiņaino ekspansiju Eiropā, ir nozagusi šos svētkus pagāniem. Taču pagāniskās tradīcijas nekur nav zudušas, vajag tikai atcerēties to jēgu. Leģenda vēsta, ka Dieviete Ostara trusi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj trušiem dēt raibas olas. Šī leģenda ir mīļa un jauka, tā atklāj Dievietes Ostaras patieso dabu. Lieldienās, kad diena ir līdzsvarā ar nakti, Dievietes Ostaras spēks ir savā pilnībā. Kopš senseniem laikiem trusis ir bijis uzticams Dievietes Ostaras pavadonis. Trusis jeb Lieldienu zaķis ir auglības simbols, bet ola ir jaunas dzīvības simbols. Tā kā SARS-CoV-2 vīruss nekur nav zudis, svinēsim šīs Lieldienas piesardzīgi, ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības. Svinēsim šīs Lieldienas savās mājās, godinot Dievieti Ostaru. Lai pavasara un rītausmas Dieviete Ostara mūs svētī! Lai Dieviete Ostara pasargā mūs no ļauna!
    Ar dzīvības nesējas Ostaras svētību, Skolnieciņš no svētavota
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    Latvju Dievi mūžam viedi.
    #kovid-19 #covid-19 #koronavīruss #Lieldienas #LielāDiena #PavasaraSvētki #PavasaraSaulgrieži #DievieteOstara #RītausmasDieviete #PavasaraDieviete #auglība #dzīvība #bagātība #LieldienuTradīcijas #LieldienuZaķis #LieldienuTrusis #LieldienuOlas #OluKrāsošana #pagāni #rituāli #buršanās #04.04.2021. #05.04.2021.

  • <cite class="fn">жрец Богини Остары</cite>

    Незаметно приближается Пасха. Пасха — это древний, языческий праздник весеннего солнцестояния, который праздновали за долго до эпохи христианства. Пасха — это священный праздник в честь германской Богини Остары. В этот день великая сила Богини Остары достигает свою кульминацию. В это время верующие пируют во славу Богини весны и рассвета — Остары. А Богиня весны и рассвета одаривает их благополучием и успехом. Легенда гласит, что на Пасху Богиня Остара отправляет в каждый дом кролика, чтобы узнать, как там поживают домочадцы. За это она разрешает кроликам раз в год класть яйца для людей. Это очень добрая и милая легенда, которая рассказывает нам об этой замечательной Богине. С древних времён кролик (Пасхальный заяц) был верным спутником Богини Остары. Пасхальный кролик (Пасхальный заяц) — это символ плодородия, а Пасхальное яйцо это символ новой жизни.
    Да благословят нас Боги! Да благословит нас Богиня Остара! С наступающей Пасхой!
    С уважением, жрец Богини Остары
    ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
    Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
    #ПраздникВесны #ВесеннееСолнцестояние #Пасха #язычество #БогиняОстара #БогиняВесны #БогиняРассвета #счастье #успех #удача #Skolnieciņš

Leave a Comment