Sarīkosim svētkus!
Kura meitene nesapņo kļūt par līgavu? Tas ir tik maģiski – iziet uz ielās, baltā, lieliskā kleitā ar garu plīvuri, mežģīnotiem cimdiem … bet tas nav svarīgi, zem kura rokas. Galvenais – uz limuzīnu! Un visu dienu uztvert uz sevi garāmgājēju apbrīnojamos skatus. Un tad ievietojiet satriecošās fotogrāfijas sociālajā tīklā esošajā lapā un ļaujiet ikvienam, kas pirms tam jūs nemaz nav novērtējis, kost pirkstos! Par to, kas viņas sagaida pēc kāzām, šādas meitenes (parasti vakardienas skolnieces) nedomā, un viņām īsti nav nepieciešama ģimenes dzīve.
Lasīt arī: Zinātnieki prognozēja Otro pasaules plūdu sākumu
Pastāv šāda tradīcija
Dažreiz sieviete patiešām nevar formulēt sev, kāpēc viņai vajag laulību. Vajag un viss. Mana māte apprecējās, mana vecmāmiņa apprecējās, kā citādi? Kāzas ir labas, tas ir “kā cilvēkiem”. Galu galā, laime ir sieviete ar savu vīru un bērniem … no mazotnes meitenēm draud: “Tu uzvedīsies slikti – neviens tevi neprecēs!” Tātad galvenais – lai apprecētu, un tur pēc tam, pierādīs, iemīlēsies.
Aiz vīra kā aiz sienas
Aprēķina laulību var uzskatīt par “klasiku”. Viņam obligāti nav jābūt miljonāram līgavainim: vidējo vadītāju var uzskatīt par sava veida depozītu “lietainā dienā”. Sieviete domā: “Ko darīt, ja es zaudēšu darbu? Par ko dzīvot Un rēķini ir jāmaksā. Vīrs vienmēr nodrošina. ” Jā, galu galā, plauktu uzliks un salabos. Šādā laulībā sievietes ir atkarīgas ne tikai no materiāla, bet arī no psiholoģiska rakstura. Ģimenes dzīves vadības motīvs ir doma: “Kur es būtu bez viņa?”
Lasīt arī: Zinātnieki ir izveidojuši ādu, kas var būt pašaizsardzība
Bērna jautājums
Aplūkojot kaimiņu bērnus, asaras saviešas tavās acīs. Es patiešām gribu savu, un ir pienācis laiks. Un dzemdēt un audzināt bērnu bez vīra – nē, tas nav labi. Viena māte ir lemta nabadzībai uz mūžu. Precēties vajag, pat ja īslaicīgi – kaut vai uz alimentiem var cerēt. Diemžēl, bieži vien cerības nav piepildījušās, vīrs, nekad nav radis vēlmi kļūt par tēvu, aizbēg, un viss, kas paliek sievietei, ir paļauties uz tiesu izpildītājiem un godināt “nelieti”.
Parasti laulības, kas noslēgtas pēc principa “tik nepieciešami” vai “ir pienācis laiks”, ilgst ne ilgi. Protams, ir laimīgi izņēmumi, bet tos var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Būtībā mīļie skumji joprojām saprot, ka viņu attiecībām nav pamata – tas ir, gaišās sajūtas, par kuru tik daudz tiek teikts un rakstīts. Tātad bija vērts steigties, paskatīties uz pārējiem, ieklausoties kāda cita domā?
Avots: vedmochka.net
Gunta Graudiņa