Latvijai kā modernai Eiropas valstij ir unikāla iespēja kļūt par “deep tech” jeb zinātnē bāzētu jaunuzņēmumu Meku – reģiona attīstības centru, jo šeit tam ir visi priekšnosacījumi, atzīst “Komercializācijas reaktora” vadītājs Nikolajs Adamovičs.
“Latvijā tāpat kā visā Eiropā ir spēcīgas eksakto zinātņu mācību tradīcijas. Turklāt veiksmīgie tehnoloģiju uzņēmumu dibinātāji ir kļuvuši par sērijveida uzņēmējiem un ir gatavi ieguldīt jaunos projektos. Mums ir labi attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma, un arī Rīgas dzīvesveids ir pievilcīgs gan zinātniekiem, gan uzņēmējiem,” saka platformas vadītājs.
Tādējādi reģionā veidojas ļoti atraktīva un zinātnisku ideju attīstību atbalstoša vide. Ne velti ik gadu Eiropā “deep tech” jaunuzņēmumos tiek ieguldīti trīs līdz četri miljardi eiro.
“Ir ļoti svarīgi atbalstīt zinātnes inovācijas. Paaudze, kas tagad sāk aktīvās gaitas pēc studijām augstskolās, sapņo kļūt par jauniem Īloniem Maskiem. Viņiem jaunuzņēmumu veidošana šķiet laba iespēja piepildīt savas ambīcijas, un mēs esam gatavi viņiem palīdzēt. Savedot tos kopā gan ar inovatīvu ideju autoriem, gan ar uzņēmējiem, kuri jau ir sasnieguši panākumus un gatavi ar šīm zināšanām dalīties ar citiem,” skaidro Adamovičs.
Turklāt “Komercializācijas reaktora” pieredzi novērtē arī ārvalstīs. Līdzīgs zinātnes jaunuzņēmumu inkubators ar rīdzinieku atbalstu top arī Maskavā, inovāciju centrā “Skolkovo”.
Arī Baltijā vienīgā zinātnes jaunuzņēmumu akcelerācijas platforma “Komercializācijas reaktors” seko pasaulē aktuālākajām “deep tech” jomas tendencēm. Te tiek attīstīti materiālzinātņu, gan biotehnoloģiju, gan robotikas un mākslīgā intelekta projekti.
Lūk, trīs jomas, kurās strādājošiem jaunuzņēmumiem ir pievēršama īpaša uzmanība.
Vese***as aprūpe un medicīna
Tehnoloģijas, kas palīdz slimnieku aprūpē, attālinātas medicīniskās manipulācijas, “lielo datu” izmantošana, biotehnoloģiju risinājumi, šķiet, Vese***as uzlabošana ir tā joma, kurai pēdējos gados ir pievērsta vislielākā zinātnisku tehnoloģiju izstrādātāju uzmanība.
Pasaulē tiek strādāts, piemēram, pie mākslīgajā intelektā un virtuālajā realitātē bāzētiem risinājumiem, kas var atvieglot Alcheimera slimnieku ikdienu, izprast sasirgušo pieredzi un imitēt socializāciju. Savukārt Latvijā vairāki jaunuzņēmumi (“VeritaCELL”, “Koatum”) izstrādā inovatīvus risinājumus implantiem un ādas reģenerācijai.
“Viena no mūsu spēcīgākajām jomām ir jauno materiālu attīstīšana. Un, protams, medicīnai paredzētiem risinājumiem te ir īpaša nozīme, jo Vese***as aprūpe skar ikvienu cilvēku,” uzsver Adamovičs.
Mākslīgais intelekts un mašīnskaitļošana
Arī mākslīgajā intelektā balstīti risinājumi tiek izmantoti ļoti plaši: tie ir gan īpaši rīki, gan tehnoloģijas, kurus “darbina” mākslīgais intelekts. Tāpat tie ir risinājumi, kas ļauj šo moderno tehnoloģiju izmantot citās lietotnēs, gan rīkos. Tas var būt jebkurš automatizēts risinājums, piemēram, testēšana, lielo datu apstrāde, papildinātā analītika un daudz kas cits.
“Komercializācijas reaktora” vadītājs prognozē, ka šajā jomā fokuss no datu zinātnieku vajadzībām pārvirzīsies uz projektu attīstītāju kopienu, kuri meklēs veidus, kā mākslīgā intelekta iespējas piedāvāt kā pakalpojumu.
“Patlaban akcelerējam tādu projektu kā “Semantic Intelligence”, kas, izmantojot mākslīgo intelekta palīdzību, uzlabo pētniecības un attīstības procesu efektivitāti dažādās nozarēs, tādējādi ļaujot uzņēmumiem ietaupīt resursus. Tas ir labs piemērs, kā gudrā mākslīgā intelekta risinājumi var risināt konkrētai biznesa nozarei svarīgas problēmas,” uzsver Adamovičs.
Jaunuzņēmuma attīstītā tehnoloģija palīdz farmaceitu un klīniskajām pētniecības organizācijām paātrināt zinātniskās izpētes procesus zāļu izstrādes sākumposmā, kur strauja un precīza masveida datu plūsmu analīze, ir būtiska biznesa lēmumu pieņemšanā.
Kvantu skaitļošanas risinājumi
Kvantu skaitļošana tiek uzskatīta par vienu no aizraujošākajām zinātnes jomām. Kaut arī līdz īstam kvantu datoram vēl ir tāls ceļš ejams, tomēr superjaudīgas skaitļošanas tehnoloģijas pasaulē ir pieejamas jau tagad. Aizvien populārāki kļūst hibrīdrisinājumi, kuri apvieno “parastos” datorus, kvantu tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos.
Pasaulē, piemēram, IBM piedāvā kvantu risinājumus balstītus mākoņpakalpojumus. Tehnoloģiju giganta pētņieki uzskata, ka šādi varēs likvidēt vēl neatrisinātās problēmas ķīmijā, mašīnmācīšanās nozarē un procesu optimizācijā. Savukārt jaunuzņēmumu darbības galvenais virziens ir kvantu skaitļošana kā pakalpojums.
“Kvantu skaitļošana ir lielisks piemērs, kas atklāj t.s. STEM (dabas zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) izglītības nozīmi. Latvijā kvantu zinātne ir labās pozīcijās, bet liela nozīme ir bijusi atsevišķu, izcilu zinātnieku darbībai. “Deep tech” saistās ar ļoti nopietnu zinātnes līmeni, tādēļ mums ir ļoti nopietni jādomā par eksaktās izglītības attīstību,” aicina Adamovičs.
Tāpat zinātnē bāzētu jaunuzņēmumu attīstītāji ar nepacietību gaida 5G tehnoloģijas ieviešanu, jo tās nodrošinātais zemais latentums jeb signāla aizture (aptuveni viena milisekunde pašreizējo 40 – 50 milisekunžu vietā) ir būtisks telemedicīnai un citiem lietu interneta risinājumiem.
“Komercializācijas reaktors” dibināts 2009.gadā Rīgā, ar mērķi veidot jaunus, modernus uzņēmumus, kas ir balstīti uz zinātniskiem un tehnoloģiskiem sasniegumiem. Reaktorā tapuši, piemēram, šādi uzņēmumi: “Naco Technologies”, “Pogritech”, “Conelum”, “Eventech”, “Evoled”, “Mahydy”, “Nanooptometrics”, “Snowision”, “Koatum”. Platformu atbalsta Attīstības finanšu institūcija “Altum”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija un citi uzņēmumi un organizācijas.