“Kaņepīšu” griķi nav tvaicēti, ir dzīvi, tos var arī diedzēt.
Zviedrijā nesen izdots buklets, kurā saprotamā veidā izklāstīts, kā iedzīvotājiem būtu jārīkojas kara gadījumā. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Veiko Spolītis aicina pārņemt Zviedrijas pieredzi un arī Latvijā izdot līdzīgu bukletu. Atbildīgās ministrijas pieļauj iespēju nākotnē to izdarīt.
Lasi arī: Frāzes, kuras liecina par attiecību problēmām
Zviedrijas Civilo ārkārtas situāciju aģentūras izdotajā bukletā “Ja sākas krīze vai karš” rodams izklāsts, kā būtu jārīkojas, ja pret Zviedriju tiek veikts militārs uzbrukums. Izdevums tiks nosūtīts 4,8 miljoniem cilvēku valstī. Iepriekšējo reizi šāda brošūra izdota vēl 1961. gadā.
Bukletā izskaidrota Zviedrijas totālās aizsardzības sistēma, kurā krīzes gadījumā militārajiem komponentiem palīdz civilās aizsardzības sistēma. Bukletā uzskaitīti nepieciešamie pārtikas un sadzīves priekšmetu krājumi. Tāpat arī skaidrots, kur krīzes situācijā būs iespējams uzzināt iedzīvotājiem noderīgu informāciju, piemēram, būs jāieslēdz Zviedrijas radio 4. programma, kā arī aprakstīti signālu veidi, kādus izplatīs skaļruņos pilsētās, ja notiek uzlidojums. Aprakstīts, kādās organizācijās sabiedrība var iesaistīties, lai stiprinātu valsts aizsardzību.
“Ja Zviedrijai uzbruks cita valsts, mēs nepadosimies. Visa informācija, kura aicina pārtraukt pretestību, ir nepatiesa,”
Zviedrijas Civilo ārkārtas situāciju aģentūras izdotā bukletā “Ja sākas krīze vai karš” ar sarkanu atzīmētais teksts
norāda uz Zviedrijas pozīciju. Latvijā arī tiek aicināts izdot līdzīgu bukletu.”Ja Zviedrijai uzbruks cita valsts, mēs nepadosimies. Visa informācija, kura aicina pārtraukt pretestību, ir nepatiesa,” Zviedrijas Civilo ārkārtas situāciju aģentūras izdotā bukletā “Ja sākas krīze vai karš” ar sarkanu atzīmētais teksts norāda uz Zviedrijas pozīciju. Latvijā arī tiek aicināts izdot līdzīgu bukletu.
Zviedri parasti tiek vērtēti kā ļoti piesardzīga tauta, un, ja viņi ceļ trauksmi par dažādiem jautājumiem aizsardzības jomā, ir vērts ieklausīties. V. Spolītis uzsver, ka no Zviedrijas vajag ņemt piemēru un izdot līdzīgu bukletu Latvijā, lai pilsoņi zinātu, kā rīkoties iespējama militāra uzbrukuma gadījumā. “Šāda informācija ir plaši jāizplata, lai sabiedrība būtu informēta, kā rīkoties. Mobilizācijas likumā ir teikts, ka visai sabiedrībai jābūt gatavai darboties valsts aizsardzībā. Tev joprojām ir laiks ielikt pagrabā vai pieliekamajā produktus un veidot rezerves krājumus, piemēram, iepērkot vairāk griķu un citu pārtikas produktu, kam ir ilgs derīgum termiņš,” piebilst V. Spolītis. Jau pašlaik Iekšlietu ministrija izdevusi bukletu “Vai tu zini, kā rīkoties ārkārtas gadījumos”, kurā gan militāra uzbrukuma gadījums nav aplūkots, bet Drošības policija informatīvo materiālu – kā rīkoties terora akta gadījumā. Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vecākā referente Aiva Kokoriša uzsver, ka šobrīd Saeimā iesniegti ministrijas izstrādātie grozījumi Nacionālās drošības likumā, kuros definēts valsts visaptverošās aizsardzības jēdziens, paredzot, ka līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, tiek veikti pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un īstenota bruņota pretošanās, pilsoniskā nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.”Grozījumi paredz, ka valsts aizsardzība ir beznosacījuma, tādējādi nostiprinot pilsonisko pienākumu aizsargāt valsti,” uzsver A. Kokoriša. Pēc likuma grozījuma apstiprināšanas, varēšot pievērsties, piemēram, mācību rīkošanai un, ja nepieciešams, arī bukleta izdošanai.
Lasi arī: Šīs astoņas zīmes visvairāk ietekmēs Marsa atpakaļgaitas kustība
Savukārt Iekšlietu ministrijas (IeM) Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele norāda, ka Latvija ir droša valsts, taču neapšaubāmi iedzīvotājiem ir jābūt zināšanām par dažādiem apdraudējumu veidiem un rīcību to gadījumos, lai pasargātu sevi, savus tuvākos un arī palīdzētu valsts atbildīgajām institūcijām novērst apdraudējumu. “IeM apzinās, ka dzīvojam mainīgā pasaulē, kurā rodas jauni apdraudējumu veidi, kas tiek izmantoti hibrīdkara apstākļos. Šobrīd valsts institūcijas aktīvi strādā pie šo draudu apzināšanas, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi. Līdz ar to sabiedrības informēšana un izglītošana par šiem apdraudējumiem ir veicama ar visaptverošu pasākumu kopumu,” skaidroja G. Skrebele, uzsverot, ka, IeM ieskatā, materiālu gatavošana par rīcību militāra apdraudējuma gadījumā ir AM priekšrocība, bet brošūras veidošanā IeM un tās pakļautībā esošie dienesti būtu gatavi sadarboties, ja šāds lēmums tiktu pieņemts.
Avots:
