Laiks nesaudzē nevienu, tādēļ agri vai vēlu tas atņems mums visus, kurus mīlam. Šo cilvēku starpā ir arī pats mīļākais un tuvākais cilvēks – mamma.
Viņa ir visunikālākais un mīļākais cilvēks, jo viņa mums ir dāvājusi dzīvību, audzinājusi un veltījusi mums uzmanību, kas ir laupījis viņas pašas dzīves gadus. Jā, tā dara visas labās mammas, taču ieguldījums mūsu dzīvē un attīstībā nav salīdzināms ne ar ko citu. Viņa ir mums līdzās pie gultas, kad slimojam, viņa sēž pie loga vai durvīm, kad mēs naktī nepārnākam mājās, un visās mūsu dzīves uzvarās viņa ir vislaimīgākā no visiem!
Bet mēs… ko darām mēs? Mēs reti kad sakām viņai mīļus un jaukus vārdus, stāstām to, ka mīlam viņu, reti sakām viņai, ka tieši viņa mums ir vissvarīgākā un nozīmīgākā. Aizdomājieties par to!
Dzīvē mēdz gadīties visādi, tādēļ arī mēs reizēm mēdzam pateikt vārdus, kas sāpinās viņu līdz pat sirds dziļumiem un asaru plūdiem. Kaut kad dzīvē viņa no jums aizies, un tajā brīdī jūs nožēlosiet visu, ko esat viņai kādreiz teikuši, un cerēsiet, kaut jums būtu bijusi iespēja atvainoties.
“Man nav laika”
Jūsu mamma jūs iznēsāja 9 mēnešus, naktīs negulēja, kad bijāt zīdainīši, strādāja divos darbos, lai samaksātu par jūsu angļu valodas privātskolotāju. Viņa cēlās līdz ar saullēktu, pa naktīm vārīja zupu un marinēja dārzeņus, lai gan tajā brīdī viņai gribējās apgulties un vienkārši nomirt. Vai arī vienkārši ne ar vienu nerunāt. Viņa vienmēr klausījās jūsu stāstos, juta līdzi, mīļoja un mierināja ar saviem siltajiem vārdiem. Viņa nekad jums neatbildēja, ka “man nav laika”.
“Es tevi ienīstu”
Bet viņa jūs mīl. Neskatoties ne uz ko. Lai arī kas jūs būtu: veiksmīgs uzņēmējs, kurš mēnešiem pazūd komandējumos, parasts veikala pārdevējs vai pat īsts neveiksminieks, kurš to vien dara, kā prasa vecākiem naudu.
“Es to neēdīšu!”
Tad piecelieties un pagatavojiet paši! Lai pagatavotu jums šo ēdienu, mamma pie plīts stāvēja stundām. Jums nepatīk? Pamēģiniet paši, varbūt jums sanāks labāk.
“Tu mani par tādu cilvēku izaudzināji”
Iespējams, ka mamma arī pieļāva kļūdas audzināšanā (pārāk strikti sodīja, nepievērsa pietiekoši daudz uzmanības), taču viņa patiešām centās no jums izaudzināt cilvēku ar patiesu dvēseli. Ja jūs apzināties, ka jūsos ir kādas nepilnības, tās jāprot izlabot jums pašiem, nevis jāvaino mamma.
“Tu nekad nemīlēji tēti”
Ja viņa nebūtu mīlējusi jūsu tēvu, jūs nebūtu ieradušies šajā pasaulē.
“Tētis pareizi darīja, ka pameta tevi”
Tas ir visbriesmīgākais, ko kāds var sievietei pateikt. Kaut kad dzīvē jūsu mamma sastapa jūsu tēti un līdz ausīm iemīlējās. Viņa viņu mīlēja tik stipri, ka gribēja no viņa bērnu. Tā šajā pasaulē ieradāties jūs. Abi vecāki savā dzīvē ir pieļāvuši kļūdas. Kad tētis pameta mammu, viņa no visiem spēkiem centās neizrādīt to, cik ļoti viņai sāp. Viņa naktīs raudāja spilvenā. Iespējams, ka raud līdz pat šai baltai dieniņai.
“Tu tāpat nesapratīsi”
Un kas par to? Mamma vienmēr centās mūs saprast un palīdzēt, kā vien var!
“Tu pārāk maz lasi”
“Vai tu maz zini, cik sludinājumus es izlasīju, lai atrastu šo mājīgo dzīvoklīti, kurā mēs dzīvojam gadiem? Vai maz zini, cik receptes esmu izlasījusi, lai ēdiens sanāktu patiešām garšīgs?”
“Tev nav izglītības. Pat augstskolu neesi beigusi. Nelien!”
Taču mamma ir izgājusi tādu dzīves skolu, kāda jums pat sapņos nav rādījusies. Turklāt ar savu “ne tik spīdošo” prātu viņa ir nopelnījusi gana daudz naudiņas, lai jums pietiktu iegūt augstāko izglītību.
Lasi vēl: “Nekas, dzemdēsiet sev citu!” Jaunā māmiņa atceras ārstu vienaldzību…
“Piedod, mammu, bet es netikšu uz tavu dzimšanas dienu/ Jauno gadu/ 8. martu.”
Katra mamma piedzīvo šoku, kad saprot, ka viņas mazais bērniņš jau ir pavisam pieaudzis. Pēdējo 20 gadu laikā (reizēm arī vairāk) viņas domas vijās tikai un vienīgi ap jums. Kā lai tālāk dzīvo? Ar laiku mammas iemācās sākt rūpēties tikai par sevi, taču jūsu apciemojumus viņas tik un tā gaida ar vislielāko sirds siltumu.
“Es nezvanīju, jo biju ļoti aizņemts/a”
Bet mamma slimoja, jutās vientuļa, knapi izdzīvoja līdz algas dienai/pensijai, turklāt jau trešo reizi aizņēmās naudiņu no savas kaimiņienes.
“Tu man nesniedzi pietiekoši daudz mīlestības”
Viņa mīlēja jūs kā mācēja. Varbūt ne tik stipri, kā jums gribētos, taču no visas sirds.
“Tu ļoti slikti izskaties”
Mamma ir sieviete, tādēļ kritika par ārējo izskatu viņai nāks ļoti smagi. Turklāt, iespējams, viņa neapmeklē SPA procedūras, jo viņai vienkārši tam nepietiek naudas.
“Atvaļinājumā es braukšu uz jūru, nevis pie tevis”
Ļoti žēl, jo jūsu mammai ir ļoti skumji, īpaši tad, kad viņa atceras tos laikus, kad mājā bija pilns ar smiekliem, sarunām, klačām un mīlestību.
“Tu man sabojāji dzīvi! Tu neesi man nekāda mamma!”
Kaut ko tādu savai mammai teikt nedrīkst! Nedrīkst un viss! Bez liekiem komentāriem.
Avots: damy.club
