Vai man vajag taisnoties citu priekšā, kāpēc es dzemdēju 49 gadu vecumā

Meitene saprata, ka tagad nedzemdēs un pat no nepazīstama puiša. Analīzes, ārsti, asaras — grūti iedomāties, ko tad Inesei nācās pārdzīvot. Kopš tā laika, viņai nekad neizdevās testā redzēt lolotās divas svītras.

Ekspertu prognozes sagādāja vilšanos. Viņa varēja tikai sapņot par bērniem. Kā un kāpēc brīnums notika, kad sievietei apritēja 48 gadi, neviens nezina. Ārsti tikai paraustīja plecus: “Jums jāsaprot, kādu risku jūs uzņematies.” Inese aizgāja. Viņa darīja visu iespējamo, lai iznēsātu bērnu.

Ar vecumu saistītā grūtniecība bija ārkārtīgi grūta. Sieviete līdz 25. nedēļai sūdzējās par toksikozi, pastāvīgu sejas un kāju tūsku, reiboni, garastāvokļa svārstībām. Turklāt Inesei pārbaudījumi nebija tie rožainākie. Sakarā ar to pāris reizes topošā māmiņa tika nosūtīta uz slimnīcu, uz saglabāšanu.

Par laimi dzemdības noritēja bez komplikācijām: ārsti darīja visu iespējamo. Tikai tagad jaunizveidotās mātes stāvoklis pirmajās 2 nedēļās atstāja daudz vēlamo. Atrodoties mājās, viņa sāka pierast pie bezmiega naktīm. “Pirmos sešus mēnešus es izdzīvoju, nevis dzīvoju ,” sūdzas varone.

Pēc dzemdībām sieviete jutās vēl vecāka. Seja kļuva nogurusi, mugura sāka bieži sāpēt, un papildu kilogrami ietekmēja izskatu. Tomēr tam visam nebija nozīmes, kad Inese paskatījās uz savu jauko meitu. Viņa deva šim mazajam cilvēkam dzīvību. Kas varētu būt svarīgāks?

Kad Jolantiņa paaugās, māte viņu sāka vest uz bērnudārzu. Lai gan visi skolotāji zināja, ka Inese ir meitenes māte, tikko atbraukušie strādnieki viņu bieži sauca par meitenes vecmāmiņu. Protams, tas sievieti ļoti apbēdināja. Bet ko tad, ja viņa patiešām izskatās nobriedusi?

Dažreiz Inesei pietrūka pacietības. Īpaši bieži tas notika rotaļu laukumos, kur pulcējās citas māmiņas ar bērniem. Sievietei nepārtraukti jautā, cik veca ir viņas mazmeita, vai mazmeita iet bērnudārzā un tā tālāk.

Lasi arī: Jūsu totēma dzīvnieks pēc dzimšanas datuma un gada

“Jā, es neesmu vecmāmiņa, bet gan māte!” – Inese bieži atbild asarās, gandrīz raudot. Brīdī, kad iestājas neveiklā pauze, kam seko tās pašas neveiklās atvainošanās, Inesei vienmēr gribas izkrist cauri zemei. Taču viņa saprot, ka cilvēki ne pie kā nav vainīgi. Viņai vienkārši jāsamierinās ar šo realitāti.

Inese bieži domā par nākotni. Kas notiks, kad Jolantiņa izaugs un sāks saprast, kā izskatās viņas māte? Ja nu ar viņu kaut kas notiks. Kā tad būt? Dažreiz šīs satraucošās domas neļauj sievietei aizmigt.

Neskatoties uz to visu, varone nenožēlo to, ko viņai nācās pārdzīvot. Viņas galvenais sapnis piepildījās: viņa kļuva par māti. Tagad viņa darīs visu, lai viņas mazais bērns būtu laimīgs.

Pastāstiet, ko jūs domājat par grūtniecību lielākā vecumā?