Laimīgs gadījums!
Šis stāsts liek mums atgūt ticību cilvēkiem…
Automehāniķis ilgu laiku nevarēja atrast darbu.
Beidzot viņš ieraudzīja sludinājumu brīvai vakancei, kas viņam derēja vienkārši ideāli. Viņš nosūtīja savu CV un pēc nedēļas saņēma ielūgumu uz darba pārrunām.
Naktī pirms pārrunām viņš negulēja, ļoti uztraucās. No rīta viņš uzvilka kostīmu, saķemmēja matus un sasmaržojās. Viņš negribēja nokavēt, tāpēc izgāja no mājas 1,5 stundu agrāk.
Lasi arī: Šis foto daudziem cilvēkiem liek raudāt…
Stāvot autobusa pieturā, viņš pamanīja sirmgalvi, kuram bija saplīsusi automašīna. Vecais vīrs neveiksmīgi mēģināja iedarbināt savu automašīnu. Automehāniķim kļuva žēl sirmgalvja. Viņš piegāja klāt un piedāvāja vecajam vīram savu palīdzību. Stundu vēlāk automašīna tika saremontēta, bet cilvēks pats bija ļoti netīrs, viņš viss bija nosmērējies.
Pateicīgais autovadītājs jautāja, vai viņš kaut kā varētu pateikties mehāniķim. Uz ko vīrietis atbildēja, ka visu ir izdarījis no tīras sirds un pastāstīja, ka dodas uz interviju, bet tagad viņš viss ir netīrs, un viņš jau kavē. Bet vecais vīrs pārliecināja viņu doties uz interviju … Beidzot vīrietis negribīgi piekrita.
Koridorā bija daudz jaunu, labi ģērbtu cilvēku. Mehāniķis saprata, ka viņa iespējas iegūt darbu ir ļoti zemas. Viņš bija daudz vecāks, viņam bija maz pieredzes, un viņa rokas bija netīras ar automašīnas eļļu. Vienīgais mierinājums bija tas, ka priekšnieks arī kavēja.
Kad darba devējs beidzot ieradās, viņš sāka pa vienam saukt kandidātus. Visi iznāca ar skumjām sejām. Mehāniķis jau domāja doties mājās, kad sekretārs pēkšņi nosauca viņa vārdu. Viņš iegāja kabinetā. Pie galda sēdēja vecāka gadagājuma vīrietis, kuram mehāniķis bija palīdzējis salabot automašīnu. Bet tagad viņš bija uzvilcis skaistu uzvalku.
Lasi arī: Līna Mūze, atgriezusies no Igaunijas, saka: Latvieši vēl nesaprot, kas īsti notiek
“Man žēl, ka jums tik ilgi bija jāgaida. Es domāju, ka šogad es pieņēmu vienu no labākajiem lēmumiem, kad atpazinu jūs ienākam birojā. Es vienkārši sapratu, ka jūs būsit uzticams darbinieks, un tas man ir vissvarīgākais,” viņš sacīja.
Pat ja stāsts nav noticis dzīvē (klāt nestāvējām), ir forši lieku reizi atgādināt gan sev, gan citiem, ka dzīvē labi darbi agri vai vēlu atmaksājas!
Avots: VK.ru
