Zviedrijas Riksbank samazina procentu likmes un signalizē par turpmāku mīkstināšanu

Aizņemšanās izmaksas Zviedrijā tiek samazinātas straujāk, nekā iepriekš prognozēts, jo inflācija ir zemāka par plānoto.

Zviedrijas centrālā banka trešdien samazināja galveno procentu likmi par ceturtdaļu punkta līdz 3,25%, jo inflācija pašlaik ir zem oficiālā mērķa.

“Inflācijas spiediens gada laikā samazinājies, un tagad tiek vērtēts, ka tas atbilst aptuveni 2% inflācijas līmenim,” teikts Riksbank paziņojumā.

“Zema un stabila inflācija un procentu likmju samazināšanās veicina tautsaimniecības atveseļošanos.”

Zviedrijas CPIF inflācijas līmenis augustā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija 1.2%.

Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar jūlijā reģistrēto 1,7% gada laikā.

Riksbank pirmdien piebilda, ka: “Ja inflācijas un ekonomiskās aktivitātes perspektīvas nemainīsies, politikas likme var tikt samazināta arī divās atlikušajās monetārās politikas sanāksmēs šogad.

“Vienā no šīm sanāksmēm iespējams samazināt likmi par 0.5 procentu punktiem.”

Vēl viens vai divi samazinājumi var tikt veikti arī 2025. gada 1. pusgadā, norādīja banka.

Zviedrijas ekonomikas situācija 2024. gadā ir sarežģīta, jo valsts saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Ekonomika piedzīvo lejupslīdi, ko pastiprina eksporta samazināšanās. Otrajā ceturksnī IKP kritums bija lielāks nekā prognozēts, sarūkot par 2.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un sagaidāms, ka gada beigās ekonomika kopumā saruks par aptuveni 0.5%​(

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir Zviedrijas kronas vērtības kritums, kas ietekmē ne tikai valsts ekonomiku, bet arī tuvākās kaimiņvalstis, piemēram, Igauniju. Vājā krona ietekmē Zviedrijas eksporta nozares, piemēram, būvmateriālu un mēbeļu tirgus, kas ir cieši saistīts ar kaimiņvalstu ekonomikām​.

Turklāt privātā patēriņa pieaugums joprojām ir gaidīts, taču inflācijas un patērētāju pesimisma dēļ tas pagaidām nav būtiski palielinājies. Lai gan inflācija ir mērena un algas turpina augt, Zviedrijas iedzīvotāji piesardzīgi tērē savus ienākumus.

Centrālās bankas proaktīvā pieeja atspoguļo bažas par vājo izaugsmi un gauso atveseļošanos, un ir pazīmes, ka Zviedrijas ekonomika varētu gūt labumu no straujākas likmju samazināšanas salīdzinājumā ar citiem attīstītiem tirgiem.

Leave a Comment