ES valstīs kopumā un Baltijā – tendences līdzīgas
Cīnoties ar lieko svaru, 78% eiropiešu gatavi mainīt ēšanas paradumus, bet 66% – pievērsties fiziskām aktivitātēm. Arī Baltijas valstīs situācija ir līdzīga – iedzīvotāju izvēlē dominē abi veselīga dzīvesveida elementi, tomēr vairāk ir tādu, kas gatavi ievērot veselīgu uzturu (77%). Sportošanai gatavi pievērsties 59%.
Samazina saldumu un treknu ēdienu lietošanu uzturā
Izplatītākais veids uztura uzlabošanai Eiropas Savienībā minēta atteikšanās no saldumiem (66% respondentu), kam seko treknu ēdinu samazināšana uzturā (60%), veselīgāku un dabiskāku produktu lietošana (56%), mazāk apstrādātu produktu lietošana uzturā (29%). 41% respondentu norādīja, ka neatsakās no ierastā ēdiena, bet cenšas ēst mazākas porcijas.
Latvijā vienlīdz liels respondentu īpatsvars – 59%, kā primāro metodi norādīja izvairīšanos no trekna ēdiena un dabisku produktu lietošanu. 57% izvairās no saldumiem, 47% ēd ierastos ēdienus, bet samazina porcijas, kamēr 17% izvēlas mazāk apstrādātus produktus.
Lietuviešu vidū izplatītākā metode uztura paradumu uzlabošanai ir porciju samazināšana un dabiskāku, svaigu produktu lietošana uzturā – katru no šī metodēm kā primāru nosauca 61% respondentu. Igaunijā 70% respondentu ēd svaigus un dabiskus produktus, 62% izvairās no saldumiem, 51% no trekna ēdiena, bet 46% – ēd mazākas porcijas.
Izvairās no ģenētiski modificētas pārtikas un mākslīgām piedevām
„Brīvs no ĢMO” – gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Baltijas valstīs tas ir būtiskākais kritērijs, kas ietekmē pārtikas izvēli. Latvijā šo kā primāro argumentu norādīja 57%. Nākamie būtiskie aspekti, ko uzsvēra patērētāji Latvijā – lai ēdienam nebūtu mākslīgās krāsvielas (42%), lai tas būtu pilnībā dabisks (40%), bez mākslīgiem aromatizētājiem (37%), saturētu vietējos augus un sastāvdaļas (34%). Pārtikas izvēlē būtiski ir arī citi aspekti – samazināts sāls, cukurniedru sīrupa, karbohidrātu daudzums. Būtiski, lai produktos būtu pilngraudi, nepiesātinātās taukskābes, vitamīni, samazināts kaloriju daudzums u.c.
Tu esi tas, ko Tu ēd
Šim apgalvojumam piekrīt 76% respondentu Eiropā un 74% Latvijā. 85% aptaujāto Eiropā priekšroku dod mājās gatavotam ēdienam, lai būtu pārliecināti par izmantotās pārtikas kvalitāti. Latvieši ir vēl naskāki ēst gatavotāji – to dara 89% aptaujāto. 81% Latvijas iedzīvotāju izvēlas vietējos un dabiskas izcelsmes produktus, kad vien ir pieejama šāda alternatīva. Paši pārtiku audzē 67% Latvijas iedzīvotāju, kamēr vidējais rādītājs ES ir 46%. Savukārt 65% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi ēst veselīgu ēdienu arī tad, ja tas nebūtu tik garšīgs kā tā neveselīgie līdzinieki. ES vidēji tādi ir 48%.
Nielsen Global Health & Wellness pētījuma ietvaros tiešsaistē tika aptaujāti 30 000 respondenti no 60 valstīm. Tā galvenais mērķis bija noskaidrot, kā cilvēki uztver savu ķermeni, un ko gatavi darīt Vese***as un pašsajūtas uzlabošanai.
Avots:
