ES valstīs kopumā un Baltijā – tendences līdzīgas
Cīnoties ar lieko svaru, 78% eiropiešu gatavi mainīt ēšanas paradumus, bet 66% – pievērsties fiziskām aktivitātēm. Arī Baltijas valstīs situācija ir līdzīga – iedzīvotāju izvēlē dominē abi veselīga dzīvesveida elementi, tomēr vairāk ir tādu, kas gatavi ievērot veselīgu uzturu (77%). Sportošanai gatavi pievērsties 59%.
Samazina saldumu un treknu ēdienu lietošanu uzturā
Izplatītākais veids uztura uzlabošanai Eiropas Savienībā minēta atteikšanās no saldumiem (66% respondentu), kam seko treknu ēdinu samazināšana uzturā (60%), veselīgāku un dabiskāku produktu lietošana (56%), mazāk apstrādātu produktu lietošana uzturā (29%). 41% respondentu norādīja, ka neatsakās no ierastā ēdiena, bet cenšas ēst mazākas porcijas.
Latvijā vienlīdz liels respondentu īpatsvars – 59%, kā primāro metodi norādīja izvairīšanos no trekna ēdiena un dabisku produktu lietošanu. 57% izvairās no saldumiem, 47% ēd ierastos ēdienus, bet samazina porcijas, kamēr 17% izvēlas mazāk apstrādātus produktus.
Lietuviešu vidū izplatītākā metode uztura paradumu uzlabošanai ir porciju samazināšana un dabiskāku, svaigu produktu lietošana uzturā – katru no šī metodēm kā primāru nosauca 61% respondentu. Igaunijā 70% respondentu ēd svaigus un dabiskus produktus, 62% izvairās no saldumiem, 51% no trekna ēdiena, bet 46% – ēd mazākas porcijas.
Izvairās no ģenētiski modificētas pārtikas un mākslīgām piedevām
„Brīvs no ĢMO” – gan Eiropas Savienībā kopumā, gan Baltijas valstīs tas ir būtiskākais kritērijs, kas ietekmē pārtikas izvēli. Latvijā šo kā primāro argumentu norādīja 57%. Nākamie būtiskie aspekti, ko uzsvēra patērētāji Latvijā – lai ēdienam nebūtu mākslīgās krāsvielas (42%), lai tas būtu pilnībā dabisks (40%), bez mākslīgiem aromatizētājiem (37%), saturētu vietējos augus un sastāvdaļas (34%). Pārtikas izvēlē būtiski ir arī citi aspekti – samazināts sāls, cukurniedru sīrupa, karbohidrātu daudzums. Būtiski, lai produktos būtu pilngraudi, nepiesātinātās taukskābes, vitamīni, samazināts kaloriju daudzums u.c.
Tu esi tas, ko Tu ēd
Šim apgalvojumam piekrīt 76% respondentu Eiropā un 74% Latvijā. 85% aptaujāto Eiropā priekšroku dod mājās gatavotam ēdienam, lai būtu pārliecināti par izmantotās pārtikas kvalitāti. Latvieši ir vēl naskāki ēst gatavotāji – to dara 89% aptaujāto. 81% Latvijas iedzīvotāju izvēlas vietējos un dabiskas izcelsmes produktus, kad vien ir pieejama šāda alternatīva. Paši pārtiku audzē 67% Latvijas iedzīvotāju, kamēr vidējais rādītājs ES ir 46%. Savukārt 65% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi ēst veselīgu ēdienu arī tad, ja tas nebūtu tik garšīgs kā tā neveselīgie līdzinieki. ES vidēji tādi ir 48%.
Nielsen Global Health & Wellness pētījuma ietvaros tiešsaistē tika aptaujāti 30 000 respondenti no 60 valstīm. Tā galvenais mērķis bija noskaidrot, kā cilvēki uztver savu ķermeni, un ko gatavi darīt veselības un pašsajūtas uzlabošanai.
Avots:
