Daudzu gadu darbības pieredzē iegūtas zināšanas ar kurām vēlos padalīties
Tie ir visskaistākie ziediņi. Neuzkrītošas, nespodras, ilgmūžīgas, ar interesantu lapotni un krāsām. Var kombinēt ar daudziem augiem pēc krāsas, augāja, lapotnes formas. Lieliski puķu pušķu veidošanā. Bet! No šiem augiem nevar atbrīvoties, pat ja ļoti gribētu. Iepazīsimies, ja jūs vēl nezināt par to mānīgumu – bet ko darīt, ja zināt?!
Sūrene
Tajā viss ir skaists: lapu forma, kas maigi šūpojas uz plāniem kātiņiem, ir tieši tāda pati kā elfu ziedi! Lapu un ziedu krāsu kombinācija ir nevainojama – zelts un šokolāde! Jaunībā eju cauri kaimiņu pagalmam, un pazīstama sieviete ravē puķu dobes. Redzu dārgumus, kas guļ zālienā tik neticami skaistas puķes. Es jautāju, vai varu tos paņemt. Atceros cik viņa bija pārsteigta un teica, ka varu tās visas savākt un neatnesu atpakaļ.
Toreiz es vel nesapratu par ko viņa tā runā. Kopš tā laika es bieži atceros viņu vārdus. Viņa izrādās mani brīdināja! Bet mēs saprotam tikai tad kad kļūdāmies, vai ne?
Kreimenes
Kurš? Kurš manai mammai pirms 30 gadiem ieteica tās stādīt pagaidu vasarnīcas ēnā?! Viņa gribēja ziedus ar tādu pašu smaržu kā jaunībā. Viņa mīlēja sudrabaino smaržu. Bruņas caururbjošas smaržas, es tās atceros – dvesmojošas.
Katru vasaru es rūpējos, lai atbrīvotu kādu zemes gabaliņu no asām zaļām galotnēm. Tā strauji vairojās, nomāc citus ziedus un grib būt vienīgā pagalma karaliene. Ar manu zemi es takā tiktu galā, taču tā ir pārņēmusi jau arī kaimiņu pagalmu un grib arī tur būt saimniece. Kaimiņi pūš un pārmet man, lai aizvāc to, un varētu šo laiku veltīt patīkamākām nodarbēm, bet man jācīnās ar viņām katru vasaru. Esmu tik ilgi mocījos kamēr viņas “uzverēju”.
Zvaniņš
Es nevaru jums pateikt, cik ļoti es no tā ciešu! Kas kāds man saka: “Kāds skaists mazumiņš!” Es vienmēr nedaudz dusmīgi atbildu: “Tikai agresīvu puķi es negribu. Ja tā rāpo pa pasauli man nevajag. Man nav tādas veselības, lai izšķērdētu bezjēdzīgiem darbiem.”
“Nu, ko tu, viņš tik skaisti zied vienā vietā un dod skaistumu!” Katru pavasari, vasaru un rudeni – (trīs reizes!) es to ravēju, bet veltīgi.
Viņš, šis, Briesmīgs Mans dārza nebēdnis un vaininieks. Sakne ir rāpojoša un spēcīga. Centimetru saknes nejauši atstāj un pēc mēneša atkal sāc rakt ar lāpstu un irdināt zemi ar plaukstām, un tas joprojām būs veltīgs darbs.
Sēklu viņam ir bezgalīgi daudz, un tās ir neuzvaramas, un kopā ar saknēm rāpojot – Armagedons! Tagad, 3 gadus pēc tā saņemšanas dāvanā, tas dīgst dobēs, aveņu dobē, cauri blīviem aveņu dīgstu paklājiem, bārbeļu un rožu krūmu iekšpusē.
Plūškola buddēlija
Varbūt es neatradu tai vietu. Es pats to ievedu savā dārzā. Biju atvaļinājumā ar ģimeni savvaļas pludmalē, un man toreiz tā viņa iepatikās! Tās dzinumi ir tik maigi, lapas tik vēdekļainas, ziedi tik zili! Es nodomāju, ka ierobežošu mazo gabaliņu un izveidoju plūškoka paklājiņu, un tas būs brīnišķīgi jauks un brīnišķīgi maigs un mīlīgs – mazi zili ziediņi, kā eņģelīši uz Ziemassvētku eglītes!Jā…
Man no visām spraugām rēgojas buddēlijas. Zem siltumnīcas apšuvuma, cauri rāpojošā vīteņauga velēnai, uz aizbēruma, no ķieģeļu mūra. Tās patiešām ir skaistas, bet tā daudz izplatās, pārāk daudz. Podā pie puķēm kā viengadīgo augu stādīt to – krīt kā ūdenskritums it ka jau skaisti, bet pēc gadiem sapratu, ka tomēr nē! Bet, ja es to tagad ieraudzītu tajā pludmalē, es to noteikti vairs neņemtu! Ravēt negribas, un izraut ar saknēm nevar, izraut saknes arī nevar.
Lasi vēl: Bieži sastopamo zemeņu kaitēkļu apkarošana
Trīskrāsu vijolīte
Jāpiemin arī trīskrāsainā vijolīte, kas dzīvo manā zemē bez manas ziņas. Es ar viņu sadzīvoju, kur nu lai aizmūk no šīs skaistules! No katras spraugas izlien kopā ar savu draugu sūrspuķi. Pavasarī tā ir skaista. Es no visa dārza to katru pavasari savācu un stādu grupās dažādās vietās. Paiet gads, un tā atkal parādās tur, kur es to negaidīju – tomātu dobē, zem eglītēm, celiņu spraugās …. Viltīgs, bet lai dzīvo, tie ir tik skaisti ziedi!
Man ir ļoti interesanti uzzināt, kādi dekoratīvie augi jūsu dārzos un mazdārziņos jums kļūst par nezālēm, un kā jūs to panesat? Aizmirsu pieminēt par manām attiecībām ar mārrutkiem. Es viņu periodiski izravēju, bet viņš ir izturīgs puisis!
