Topošās sievas vecāki piezvanīja ietekmīgiem cilvēkiem, un mēs ar Karīnu bijām sarakstīti ārpus kārtas. Pēc tam notika brīnišķīgas dzīres, kurās līgavas tēvs piedzērās un pastāvīgi centās mani apskaut. Vīramāte, asaras slaucīdama, nemitīgi teica, ka man jānēsā viņu meita uz rokām.
Pirmo nedēļu pēc kāzām mums bija jādzīvo pie sievas vecākiem, jo manā vienistabas dzīvoklī bija nepieciešams remonts. Tad mēs laimīgi dzīvojām kopā. Neskatoties uz grūtnieces kaprīzēm, attiecības starp mums attīstījās labi. Es centos viņai palīdzēt it visā: mazgāju traukus, satiku viņu no darba un aizvedu uz pirmsdzemdību klīniku.
Vizīte pie ārsta
Kad bija paredzēta kārtējā augļa ultraskaņa, lūdzu būt klāt apskatē. Kabinetā ārsts noguldīja Karīnu uz dīvāna un sāka veikt pārbaudi. Viņš teica, ka esam trīsdesmitajā grūtniecības nedēļā un apstiprināja, ka mums būs zēns. Redzot, ka esmu nervozs, ultraskaņas speciālists mani nomierināja un sāka pārliecināt, ka auglis attīstās normāli. Viņš redzēja mūs izejam no biroja, bet es atgriezos.
– Dakter, jūs nesajaucāt nedēļas? Es jautāju ārstam.
– Jaunekli, es esmu pieredzējis speciālists, nevis kāds praktikants! Es nekad nekļūdos!
Manu acu priekšā satumsa: mēs ar Karīnu mīlas attiecības sākām pirms pusgada, un tagad – trīsdesmitā grūtniecības nedēļa! Kur? Es klusībā izgāju koridorā.
Tur mani gaidīja satraukta sieva :
– Kas noticis? Kāpēc tu esi tik bāls?
– Kura bērns tas ir?
– Tas ir tavs!
– Kura bērns tas ir?
– Mans! Un tavs būs, kad viņš piedzims! Es satiku viņa tēvu īsi pirms mūsu tikšanās. Viņš gāja bojā autoavārijā. Tad es atteicos no sevis. Tad tu parādījies un atgriezi mani dzīvē. Par savu situāciju uzzināju, kad starp mums sākās ciešas attiecības. Es domāju, ka bērns ir tavs. Terminu neatbilstība tika konstatēta pirmajā ultraskaņā.
Kāpēc tu man uzreiz neatzinies?
“Es neko neteicu, jo baidījos tevi pazaudēt uz visiem laikiem!” Atvaino, ja vari!
Lasi arī: Talantu skaitlis pēc dzimšanas datuma: izvēlieties dāvanu pēc numeroloģijas
Lasi arī: Maksims Galkins sūdzējās, ka Pugačovai ir nesamērīgi maza pensija, mākslinieks ir sašutis
Es stāvēju un skatījos uz asaru notraipīto sievietes seju, kuru mīlēju. Manu dvēseli plosīja pretrunīgas jūtas. Manā galvā izveidojās tāda “putra”, ar kuru netiku galā, tāpēc vienkārši pagriezos un aizgāju.
Trešo dienu dzīvoju pie drauga, dzeru un uz zvaniem neatbildu. Es apkopoju savas domas, jo baidos pieļaut nelabojamu kļūdu. Es mīlu savu sievu, bet nevaru piedot. Padoms: kas man jādara?