Paņēmu pie sevis savu veco māti un paprasīju, lai viņa atdod man pensiju, izcēlās skandāls

Tad man nebija grūti. Taču tagad situācija ir pasliktinājusies. Pand***jas dēļ vairākus mēnešus nestrādāju, tikai nesen devos uz ofisu.

Manam vīram samazināja algu, jo viņš pārgāja uz darbu mājās. Visticamāk, viņš šādu algu saņems arī tuvākajā laikā. Kļuva grūti uzturēt visu ģimeni un nomaksāt kredītu.

Tāpēc es nolēmu lūgt savu māti, lai viņa man atdod savu pensiju. Vismaz kādu daļu. Galu galā visu šo laiku es no viņas nepaņēmu ne centa, viss notika uz mūsu rēķina.

Bet tagad tas ir kļuvis ļoti grūti. Es biju pārliecināta, ka viņa mani sapratīs. Bet tā tas nebija. Viņa sacēla tādu skandālu. Viņa uz mani kliedza: “Vai vēlaties atņemt man pēdējo?”

Un es nesapratu, ko tieši mēs viņai atņēmām. Gandrīz gadu viņa dzīvoja no mūsu pilna atbalsta, neviens viņai neprasīja ne centa.

Viņa atteicās pārdot savu māju, tā ciematā stāv tukša. Ko tad es viņai paņēmu? Viņa man teica tieši: “Es tev naudu nedošu, es to ietaupīšu katram gadījumam. Es tevi audzināju, lai man vecumdienās par neko nebūtu jāuztraucas.”

Lasi arī: Mans vīrs tikko tika apglabāts, kad mana vīramāte ieradās, es uzreiz nesapratu, kas viņai no manis vajadzīgs

Es nevaru viņu saprast. Galu galā man rūp tikai mūsu ģimenes labklājība. Es vēlos, lai mēs pārdzīvotu grūtos laikus. Es nesaprotu, kāpēc viņa to tā uztvēra. Varbūt es kaut ko kļūdos? Vai man nevajadzēja viņai prasīt naudu?

Redakcijas atzinums

Ļoti neviennozīmīga situācija. Mēs pilnībā saprotam sievieti, kurai rūp sava ģimene. Viņa jau bija pieņēmusi grūto lēmumu parūpēties par savu veco māti. Un visu šo laiku viņa to darīja bez jebkāda savtīga mērķa. Žēl, ka viņas mamma to uztvēra kā pašsaprotamu. Mums šķiet, ka viņa varētu nedaudz ieguldīt ģimenes budžetā. Labāk, lai šī nauda noder, nevis vienkārši guļ, gaidot lietainu dienu, it īpaši, kad tā jau ir pienākusi. Ko jūs domājat par to?