Mana vīra guļošais tēvs nolēma apprecēt savu kaimiņieni, viņa vēlas nozagt viņa bagātību

Es Ludmilu pazīstu jau ilgu laiku, un, godīgi sakot, man viņa nekad nav patikusi. Viņa vienmēr sūdzējās par dzīvi un nolaidīgajiem dēliem, kuri viņai nepalīdzēja. Viņa vienmēr viss bija slikti. Un tas bija šausmīgi kaitinoši.

Kā sarunāties ar vīratēvu

Bet es nevarēju fiziski apciemot savu vīratēvu katru dienu. Tāpēc šīs sievietes palīdzību es ļoti novērtēju. Līdz vienā jaukā brīdī vīratēvs paziņoja, ka vēlas legalizēt attiecības ar Ludmilu. Jo redziet, tā taču, nedrīkst, sieviete pastāvīgi atrodas mājā, bet viņai šeit nav nekāda statusa. Jā, un pats Ārījs arī nebija vienaldzīgs pret savu kaimiņieni. Viņiem bija ļoti siltas attiecības.

No vienas puses, es gribēju, lai mans vīratēvs būtu laimīgs. Lai tuvumā būtu uzticams cilvēks, kurš viņu tāpat mīlēs. Bet Ludmilā es redzēju kaut ko pavisam citu. Es biju gandrīz pārliecināta, ka šī sieviete vienkārši vēlas sagrābt Ārīja bagātību, kļūt par viņa likumīgo mantinieci kā sieva.

Mans vīrs saka, ka es izdomāju muļķības. Taču nesen Ludmila jautāja, kas dzīvo mana vīratēva dzīvoklī, it kā viņai ar to būtu kāds sakars. Man nepatīk tādas runas.

Lasi arī: Ekstrasenss lika šo lietu nolikt zem gultas, lai melnā līnija dzīvē beigtos

Es nesaprotu, ko darīt. Man ir bail runāt ar Ārīju. Ko darīt, ja nu viņš domā, ka tie ir mani, nevis Ludmilas savtīgie mērķi? Es nevēlos sabojāt attiecības ar viņu. Bet es arī negribu paciest šo dāmu! Es domāju paņemt vīratēvu pie mums dzīvot.

Dzīves gudrība un redakcijas padoms

No vienas puses, mēs saprotam Terēzes bailes. Viņai, iespējams, nav iemesla uzticēties Ludmilai. Taču, no otras puses, viss izskatās tā, it kā varone vienkārši gribētu pati pārņemt mantojumu. Protams, ne tieši, bet caur vīru.

Mēs neredzam neko sliktu tajā, ka Ārījs pats izlemj, ko darīt. Galu galā viņš ir garīgi vesels. Tātad viņam ir tiesības veidot savu dzīvi tā, kā viņš vēlas. Piekrītat?