Vīrietis gadu palīdzēja vārnu ģimenei. Pienāca diena un viņš uz lieveņa atrada dīvainu pateicības zīmi

Vārnas nenogurst mūs pārsteigt! Šeit ir vēl viens piemērs tam, ka šie putni ļoti labi zina, kas ir pateicība. Šis stāsts liek aizdomāties par dzīvi.

Stjuartam ļoti patīk vērot savvaļas dzīvniekus, tāpēc, kad viņa pagalmā apmetās vārnu ģimene, viņam nebija nekas pret to. Putni uzbūvēja ligzdu, un līdz vasarai viņiem bija mazi putnēni.

Vīrietim ļoti patika klausīties putnēnu čivināšanā un skatīties, kā vecāki, spārnus vicinot, steidzas šurpu turpu un nes barību pēcnācējiem. Viņš aizmiga un pamodās ar vārnu kliedzieniem, bet neiebilda.

Taču kādu dienu viņš pamanīja, ka putnu saucieni ir mainījušies. Tie izklausījās satraucoši, un Stjuarts nolēma pārbaudīt, kas notiek. Izejot ārā, viņš pagalma vidū atrada divas jaunas vārnas.

Lasi vēl: Kādi ierobežojumi tiks atcelti pēc ārkārtējās situācijas, bet kādi būs spēkā?

Joprojām ar īsiem spārniem, putnēni sēdēja uz zemes, un viņu vecāki klaigāja, nevarēdami palīdzēt. Bet cilvēks varēja palīdzēt – un viņš to izdarīja. Stjuarts ielika mazuļus atpakaļ ligzdā, neskatoties uz pieaugušo vārnu sašutumu – kāds ar rokām pieskaras viņu bērniem!

Kāds putnēnus kaut kur nes! Pēc spontānas laipnības Stjuarts nedaudz padomāja un nolika zem koka bļodas ar ēdienu un ūdeni, ja putnēni atkal izkristu. Pēc kāda laika viņš sāka barot vārnas. Vīrietis regulāri turpat atstāja vārnām speciāli pirktu pārtiku.

Turpinājumu izlasīt var nākošajā lapā